Juris Žagars komentē seksuālās uzmākšanās skandālus; stāsta savu pieredzi

© Romāns KOKŠAROVS, F64 Photo agency

"Ir ārkārtīgi svarīgi nenojaukt to spriedzi, kas mākslas pasaulē tomēr ir vajadzīga. Mākslas pasaule nav aseksuāla. Un žurnālistikai, pētot šīs lietas, ir jābūt ekstra atbildīgai un jāstrādā ārkārtīgi profesionāli," TV24 raidījumā "Nedēļa. Post Scriptum" saka Dailes teātra direktors, aktieris, uzņēmējs, Cēsu novada domes deputāts (JV) Juris Žagars. 

Žagars atzīst, ka nav rūpīgi sekojis seksuālajiem skandāliem, kas kļuvuši aktuāli augstskolās. Viņš uzsver, ka nav pieņemami, ja tiek izmantota vara, spēks un ietekme, lai gūtu sev labumu. Tas ir noziegums, tas ir jāsoda.

Īpašu atbildības līmeni Žagars saskata žurnālistu darbā, kas izskata un veido rakstus par šīm tēmām. Viena ziņa var iznīcināt cilvēku. "Jo pretējā gadījumā tas ir kā kūlas ugunsgrēks, kas ļoti ātri izplatās, un tajā var sadegt kāds cilvēks, kas īstenībā nav to pelnījis," uzskata Žagars.

“Man ir liela pieredze kā aktierim, pieņemsim, Vita Vārpiņa, ar kuru izrādēs esam ļoti daudz spēlējuši mīlētājus. Un, protams, kopš tā laika, kad es biju aktieris, mums ir koleģiālas attiecības - es varu viņu apkampt, varu nobučot tāpēc, ka tā ir Vita, un mēs uz skatuves to esam darījuši un viens otru mīlējuši. Protams, uz skatuves, un mums nekad nav bijis nekā cita. Bet tagad esmu direktors, un, kad Vita nāk teātrī pretī pa gaiteni, es tā kā vienu sekundi padomāju, vai drīkstu Vitu nobučot uz vaiga… Tā ir tā pati Vita, tas ir tas pats Žagars, bet es esmu citā pozīcijā. Un man liekas, ka tā ir tā revolūcija, kas cilvēkiem, kuri nostājas kādā augstākā pozīcijā, ir jāsaprot,” savu pieredzi komentē Žagars.

Latvijā

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) aicina ikvienu dalīties ar saviem unikālajiem pieredzes stāstiem par Latvijas mežiem, sēņošanu un ogošanu, iesaistoties projektā "Savvaļas stāsti." Šī iniciatīva veltīta Latvijas dabas, kultūras un identitātes mantojuma dokumentēšanai un saglabāšanai, informē RSU.

Svarīgākais