Parlamentā nonākusi vēl viena iedzīvotāju iniciatīva pret skolu tīkla reformu

© Dmitrijs Suļžics / F64

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas 8.maija sēdes darba kārtībā iekļauta 10 424 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma "Latvijas lauku skolām - būt!" sākotnējā izvērtēšana.

Iniciatīvas autori Irinu Graudiņu satrauc, ka pašvaldības, kas pieņem gala lēmumu par skolas slēgšanu vai reorganizāciju, mēdz nerēķināties "ne ar savu novadu, ne kaimiņu novadu bērnu pamattiesībām un interesēm".

Šādus pārmetumus viņa velta arī Kuldīgas novada pašvaldībai, kas pieņēmusi lēmumu par Zigfrīda Anna Meierovica Kabiles pamatskolas slēgšanu. Graudiņa ir skolotāja šajā izglītības iestādē. Pašvaldība gan janvārī pieņēma lēmumu, ka skola turpinās savu darbu, kā ierasts.

"Pašvaldības argumentē, ka tā rīkoties tām uzspiežot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) jaunie noteikumi, kuru leģitimitāte ir diskutabla," pauž Graudiņa, piebilstot, ka valdība IZM informatīvo ziņojumu "Kompleksi risinājumi augstvērtīgai izglītības nodrošināšanai vispārējā pamata un vidējā izglītībā" ir tikai pieņēmusi zināšanai.

Viņa uzskata, ka "starp slēgšanai paredzētajām skolām tomēr nav liekama vienlīdzības zīme" un katrs gadījums jāizvērtē individuāli, tostarp jāizskata iespēja pamatskolas pārveidot par sākumskolām.

Iniciatīvas autore arī aicina lēmumu pieņemšanā vadīties ne tikai pēc bērnu skaita skolā, jo tas ir mainīgs un vietām uzrāda "kaut nelielas, tomēr pieauguma tendences".

"Nenoliedzam, ka pēc IZM noteikumiem, lai cik diskutabli tie būtu, bērnu skaits mūsu skolā ir tik būtisks, ka skolu likvidēšana ir vienīgais veids, kā risināt valsts un pašvaldības finansiālās problēmas [..], neizprotot konkrēto situāciju," pauž Graudiņa.

Līdzīgus iesniegumus Saeimas komisijas skatījušas arī iepriekš. Februārī deputāti iepazinās ar Rudzātu vidusskolas skolēnu vecāku iesniegumu un Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu "Lauku mazajām vidusskolām - būt!". Iniciatīvas autore Margarita Kolosova kandidē uz Eiropas Parlamentu no Jaunās konservatīvās partijas saraksta.

IZM šogad saskaņojusi pašvaldību lēmumus par 31 izglītības iestāžu reorganizāciju vai slēgšanu. 12 izglītības iestādes vai to īstenotais izglītības posms pievienots citai iestādei.

Pērn Latvijā slēgtas vai reorganizētas 52 izglītības iestādes.

Kā ziņots, IZM bija iecerējusi no nākamā gada būtiski reformēt skolu finansēšanas modeli, kā rezultātā pašvaldībām beidzot nāktos sakārtot skolu tīklu, pretējā gadījumā kritērijus neizpildošās skolas būtu jāfinansē pašām pašvaldībām, kurām tam nav līdzekļu.