CVK priekšsēdētāja atspēko atsevišķu politiķu komentārus un neapmierinātību par vēlēšanu norisi

© Dmitrijs Suļžics/MN

Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) locekļi Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu procesā bija atbilstoši iesaistīti, saka CVK priekšsēdētāja Kristīne Saulīte.

Vaicāta par politiķu neapmierinātību par CVK locekļu neiesaistīšanu EP vēlēšanu procesā, Saulīte uzsvēra, ka šādam apgalvojumam nekādi nevar piekrist, jo visi CVK locekļi ir bijuši iesaistīti tik daudz, cik viņi paši vēlas.

Taujāta, vai CVK locekļiem būtu bijusi jānodrošina agrāka pieeja vēlēšanu rezultātiem, Saulīte akcentēja, ka nevienam no CVK locekļiem, tajā skaitā arī viņai, neesot iepriekš bijusi pieeja EP vēlēšanu rezultātiem.

"Goda vārds, šeit pirmo reizi lasīju tos [rezultātus] - es arī pati negribēju iepriekš zināt," sacīja Saulīte, skaidrojot to ar iemeslu, ka tāpat rezultāti atbilstoši Eiropas Savienības pieejai bija "jānotur" nepublicētus līdz pusnaktij uz pirmdienu.

Ja runa ir par vēlēšanu novērošanas iespējām, tad pilnīgi visiem CVK locekļiem bija izsniegtas pilnvaras doties novērot balsošanas procesu jebkurā no 945 vēlēšanu iecirkņiem, lai sniegtu savas atsauksmes, sacīja CVK vadītāja.

Komentējot atsevišķu politiķu neapmierinātību par informācijas nepieejamību partijām par pārkāpumiem, CVK vadītāja uzsvēra, ka vēlēšanu komisijas birojā tika risinātas visas lietas un ne no viena nekas netika slēpts. Pārkāpumu EP vēlēšanās nebija daudz, reizē tie arī diezgan publiski ir izskanējuši, pauda Saulīte.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka līdzīga neapmierinātība ar CVK darbu esot vēl citās partijās - gan koalīcijas, gan opozīcijas, un pamatā neapmierinātība saistīta ar to, ka partiju deleģētie CVK locekļi tikuši atslēgti no vēlēšanu procesa monitorēšanas.

Jau vēstīts, ka valdošajā koalīcijā pārstāvēto Zaļo un zemnieku savienību (ZSS) īsti neapmierina CVK darbs aizvadītajās EP vēlēšanās, aģentūrai LETA atzina viens no politiskā spēka līderiem, ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Pēc politiķa vārdiem, šoreiz ir bijusi ļoti vāja ar Saeimas mandātu deleģēto politisko pārstāvju iesaiste vēlēšanu novērošanas procesā. Ministra ieskatā pārstāvjiem no politiskajām partijām ir jābūt pilnai informācijai par vēlēšanu procesu, jo viņi ne tikai apstiprina rezultātus, bet arī uzrauga vēlēšanu norisi. Tas neesot noticis pilnvērtīgi, uzskata Valainis.

Ministrs kritizēja to, ka partijas laikus nesaņēma informāciju nedz par vēlētāju aktivitāti, nedz "nebūtiskajiem, bet tomēr - pārkāpumiem" vēlēšanu procesā.

"Mēs vairāk uzzinājām no preses nekā no partijas pārstāvja CVK. Ja ienāk informācija no preses, tad vajadzētu to noskaidrot, pārjautāt pie pārstāvja. Bet šobrīd pilnīgi neko nevarēja noskaidrot," sūkstījās Valainis, piebilstot, ka "tā turpināt nevar".

Tāpat ministrs kritizēja balsu skaitīšanas tehnisko pusi, proti, ka tas notiek ""Excel" tabulās". Gaidāms, ka pēc vēlēšanām politiskais spēks vēl aktualizēs jautājumu par CVK darba vērtējumu.

Latvijā

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad trešajā ceturksnī bija 1703 eiro, kas ir par 9,9% jeb 154 eiro vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.