Suņus, kaķus un mājas seskus no 1.jūlija vairs nedrīkstēs tirgot tirdzniecības vietā

© pixabay.com

Valdība otrdien apstiprināja jaunas prasības mājas dzīvnieku specializētajām tirdzniecības vietām un to reģistrācijas kārtībai, lai uzlabotu dzīvnieku labturību un aizsardzību tirdzniecībā, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji.

Tāpat paredzēts stingrāk regulēt specializēto tirdzniecības vietu darbinieku apmācību labturībā un dzīvnieku aizsardzībā, kā arī aktualizēt specializēto tirdzniecības vietu reģistrēšanu.

Jaunie noteikumi paredz, ka suņus, kaķus un mājas seskus no 1.jūlija vairs nedrīkstēs tirgot specializētā tirdzniecības vietā, jo šīm mājas dzīvnieku sugām tirdzniecības vietā nav iespējams nodrošināt atbilstošu labturības līmeni.

Ministrijas pārstāvji norāda, ka jaunais regulējums paredz, ka specializētajām mājas dzīvnieku tirdzniecības vietām jāiekārto telpas vai nodalītas vietas tirdzniecībai paredzēto dzīvnieku turēšanai, dzīvnieku barības uzglabāšanai, dzīvniekiem paredzēto pakaišu uzglabāšanai un dzīvnieku kopšanai nepieciešamā inventāra un dezinfekcijas līdzekļu uzglabāšanai.

Tāpat regulējumā minēts, ka dzīvnieki, atbilstoši to sugai un šķirnei, jātur sprostā, akvārijā vai terārijā, kurā nodrošināts atbilstošs mikroklimats, barība un dzeramais ūdens, kā arī pietiekami liela platība, lai dzīvnieks varētu stāvēt, gulēt, kustēties un izpaust savai sugai raksturīgu uzvedību.

Noteikumos arī ir pilnveidotas prasības specializētās tirdzniecības vietas darbinieka apmācībai dzīvnieku labturībā un aizsardzībā, kas stāsies spēkā 2025.gada 1.janvārī. Patlaban regulējumā noteikts, ka specializēto tirdzniecības vietu darbiniekam jābūt apmācītam tirdzniecībā esošo dzīvnieku labturībā. Savukārt jaunais regulējums nosaka, kādas personas drīkst veikt apmācību, kā arī personas, kurām apmācības nav nepieciešamas.

Noteikumos noteikts apmācību programmas saturs un apjoms, kā arī pārbaudījuma norises kārtība. Tāpat vismaz vienam specializētās tirdzniecības vietas darbiniekam apmācības jāapgūst reizi piecos gados.

Latvijā

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir jāļauj ieviest atšķirīgus un konkrētās valsts klimatiskajiem apstākļiem atbilstošus pasākumus, aģentūrai LETA pauda biedrības "Zemnieku saeima" ārpolitikas eksperts un Apvienības par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi valdes loceklis Valters Zelčs.