Dombrovskis vērtē, ko liecina Fon der Leienas atkārtotā ievēlēšana

© Dmitrijs Suļžics/MN

Urzulas fon der Leienas atkārtota ievēlēšana Eiropas Komisijas (EK) prezidentes amatā parāda to, ka Eiropas Parlamentā (EP) joprojām ir proeiropeisko, centrisko spēku vairākums, un ar šo vairākumu būs iespēja strādāt nākamos piecus gadus, aģentūrai LETA pauda EK priekšsēdētājas līdzšinējais izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV), kuru valdība ir nominējusi arī turpmāk ieņemt šo amatu.

Politiķis atzīmēja, ka balsojuma rezultāts ir pozitīvs un ar pārliecinošu vairākumu.

Dombrovskis akcentēja, ka Fon der Leienas viena no prioritātēm nākamajiem gadiem ir Eiropas drošības stiprināšana, tai skaitā militārās industrijas attīstība, kā arī tālāks atbalsts Ukrainai.

"Neapšaubāmi šie jautājumi ir Latvijas interesēs," uzsvēra politiķis, norādot, ka tāpat EK prezidentes fokuss politiskajās prioritātēs ir Eiropas ekonomikas stiprināšana, kas ir svarīga tālākai ekonomiskajai izaugsmei un labklājības pieaugumam.

Kā ziņots, EP ceturtdien ar pārliecinošu balsu vairākumu uz atkārtotu pilnvaru termiņu EK prezidentes amatā ievēlējis Urzulu fon der Leienu.

Fon der Leienai, lai tiktu apstiprināta amatā, bija nepieciešama vismaz 361 balss, taču par viņu nobalsoja 401 no 720 EP deputātiem.

Dombrovskis tika ievēlēts jaunajā EP sasaukumā, bet atteicās no mandāta par labu EK priekšsēdētājas izpildvietnieka amatam.

Ministru kabinets 11.jūnijā lēma Dombrovski trešo reizi nominēt darbam EK. Darbs EP un EK nav savienojams, attiecīgi Dombrovskim bija jāizšķiras, vai jūlijā sākt darbu EP un nolikt komisāra pilnvaras, savu trešo komisāra apstiprināšanas procedūru rudenī gaidot EP deputāta krēslā, kurā varētu atgriezties, ja kaut kādu iemeslu dēļ process neizdotos. Vai arī - uzreiz atteikties no EP deputāta mandāta, uz trešo pilnvaru termiņu EK kandidējot no komisāra pozīcijām.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais