Krauze aicina vienkāršot ES lauksaimniecības un pārtikas nākotnes politiku

Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības un pārtikas nākotnes politiku nepieciešams vienkāršot un tai jāpiešķir atbilstošs finansējums, pirmdien ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē uzsvēra zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Zemkopības ministrijā (ZM) aģentūru LETA informēja, ka sanāksmē dalībvalstis izteica viedokli par Eiropas Komisijas (EK) redzējumu lauksaimniecības un pārtikas nākotnei un meklēja risinājumus izmaiņām nosacījumos nešķiroti izkraujamai pelaģiskajai zvejai, ko kā steidzamu jautājumu izvirzīja Latvija un Lietuva.

Februārī publiskotajā konceptuālajā redzējumā EK uzsvēra, ka lauksaimniecība un pārtikas ražošana, tostarp zivsaimniecība, ES ir stratēģiski svarīgas nozares. Dalībvalstis piekrita, ka drošas un kvalitatīvas pārtikas ražošana ES nevar tikt uzskatīta par pašsaprotamu, kā arī piekrita, ka ES nākotnes politika jāpielāgo, lai 2040.gadā agropārtikas sektors būtu konkurētspējīgs, ilgtspējīgs, noturīgs un jaunajām paaudzēm pievilcīgs.

Krauzes ieskatā EK nākotnes redzējums vērtējams pozitīvi, bet to īstenot varēs tikai tad, ja kopīgi tiks fundamentāli vienkāršota politika un nodrošināti izvirzītajiem mērķiem atbilstoši finanšu resursi. Tostarp nepieciešams atzīt ES austrumu reģionu, īpaši Krievijas un Baltkrievijas pierobežas, stratēģisko svarīgumu un vajadzību tos atbalstīt.

Sēdē dalībvalstis arī izteica viedokli par nepieciešamību mainīt nozvejas atļautās pielaides robežas jaunos nosacījumus zvejā, ko lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē apspriešanai atkārtoti pieteica Latvija un Lietuva.

Latvijas ieskatā EK nevilcinoties jānāk klajā ar priekšlikumu esošo zvejas kontroles nosacījumu grozījumiem. Vienlaikus ir arī jāizvērtē kritēriji nozvejas atļautās pielaides robežas smaga pārkāpuma noteikšanai un jāvienojas, ka pārkāpumi, kas attiecas uz neregulētajām sugām piezvejā, netiek atzīti par smagiem.

Jau ziņots, ka Latvija un Lietuva ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē Briselē pirmdien aicināja EK risināt pārlieku mazo atļauto pielaidi jeb kļūdas robežu nozvejas noteikšanai uz kuģa.

Ministrijā skaidro, ka nozvejas atļautā pielaides robeža ir starpība starp zvejas žurnālā reģistrējamo jūrā novērtēto nozvejas apjomu un tās sastāvu pa sugām salīdzinājumā ar izkraušanas laikā nosvērto un reģistrēto zivju apjomu. Praksē tas nozīmē, ka zvejas kuģa kapteinis vēl jūrā pirms ienākšanas ostā zvejas žurnālā reģistrē tikai vizuāli novērtēto nozvejas daudzumu, kā arī tās sastāvu, norādot katras sugas aptuveno svaru nozvejā.

Baltijas jūrā pieļaujamā kļūda žurnālā reģistrējamajam nozvejas apjomam katrai zivju sugai var būt 20%. Tāpēc Latvijas un Lietuvas zvejas praksē novērotais liecina, ka pieļaujamo nozvejas pielaides robežu nav iespējams ievērot lielā daļā maza apjoma neregulētu sugu nozvejā.

Prasības attiecas arī uz mazu pelaģisko sugu - reņģu un brētliņu, zveju ar traļiem. ZM atzīmē, ka reņģu un brētliņu zvejā ir ļoti iespējama trīsadatu stagara, četrragu jūrasbuļļa, salakas, lucīša, apaļā jūrasgrunduļa un citu zivju sugu piezveja. Šīs sugas Baltijas jūrā ir neregulētas vai pat invazīvas, tāpēc tās nebūtu pastiprināti jāaizsargā. Šādu sugu piezvejas apjoms mazo pelaģisko sugu nozvejā ir minimāls, tāpēc lielā daudzumā zvejas darbību tiek konstatēts zvejas noteikumu pārkāpums, jo jūrā vizuāli novērtēts šo neregulēto sugu zvejas apjoms ļoti bieži ir neprecīzs.

Latvijas ieskatā, tā kā grozītās zvejas kontroles regulas prasību mērķis ir nevis īpaši aizsargāt vai saglabāt neregulētas sugas, bet saglabāt zvejā regulētās sugas ilgtspējīgā stāvoklī, datiem par neregulētām sugām nevajadzētu kļūt par iemeslu pārkāpumam, ja to daudzumu lielā apjomā no kopējās nozvejas jūrā un uz kuģa nevar aplēst pietiekami precīzi, ņemot vērā jauno nozvejas atļauto pielaides robežu.

Latvijas pozīcija paredz, ka liels kļūdu risks šādos apstākļos un vēlāks pārkāpumu konstatējums nav pamatots un samērīgs ar zvejā regulēto sugu aizsardzības vajadzībām. Tāpat visu nelielu zivju sugu piezvejas apjomu, kas parādās Latvijas zvejnieku nozvejā, ir ļoti grūti vizuāli novērtēt kopējās nozvejas lielajā apjomā.

Latvija uzskata, ja EK šo problēmu neatrisinās, tā būtiski ietekmēs mazo pelaģisko zivju sugu zvejas nozari Latvijā, padarot gandrīz visus zvejniekus par potenciāliem pārkāpējiem, lai gan pārkāpums nav izdarīts apzināti. Zvejas kuģu kapteiņi vienkārši var kļūdīties vai nespēt pietiekami precīzi novērtēt piezvejas daudzumu dažādu maza apjoma neregulētu sugu nozvejai kopējā regulēto sugu - reņģu un brētliņu lielajā nozvejas apjomā.