Pērn būtiski pieaudzis trauksmes cēlāju ziņojumu skaits par korupciju

Kopš Latvijā stājās spēkā Trauksmes celšanas likums, trauksmes cēlēji lielākoties vērsušies četrās iestādēs - Valsts ieņēmumu dienestā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Valsts policijā un Ģenerālprokuratūrā, liecina Valsts kancelejas apkopotā informācija. Gadu no gada šajās iestādēs iesniedz vidēji 45% no visiem trauksmes cēlēju ziņojumiem.

Par dažādiem pārkāpumiem 2023. gadā iedzīvotāji iesnieguši 386 iesniegumus, no kuriem par trauksmes cēlēja ziņojumiem atzīti 106, kā arī pieci vispārīgā kārtībā saņemti iesniegumi pārreģistrēti par trauksmes celšanas ziņojumiem, tādējādi pērn kopā saņemti 111 trauksmes cēlēju ziņojumi.

2023. gadā būtiski pieaudzis ziņojumu skaits par korupciju, būvniecību un publiskajiem iepirkumiem. Par iespējamiem korupcijas gadījumiem saņemti 18 ziņojumi (2022. gadā - viens), par būvniecību pērn bijuši astoņi ziņojumi (2022. gadā - divi), bet par publiskajiem iepirkumiem saņemti 11 ziņojumi iepretim trīs ziņojumiem gadu iepriekš.

Trauksmes celšanas būtība ir ziņot par pārkāpumiem darba vidē. Bieži vien trauksmes cēlēju ziņojumi skar šādus darba vides jautājumus - aplokšņu algas, nevienlīdzīgu attieksmi pret darbiniekiem, darba drošību un kultūru. Retāk trauksmes cēlēju ziņojumi ir par patērētāju tiesību pārkāpumiem, pārtikas un produktu drošību, sabiedrības veselības apdraudējumiem un kaitējumu videi.

Izskatot par trauksmes cēlēja ziņojumiem atzītos ziņojumus, uzsākti četri kriminālprocesi un 13 administratīvā pārkāpuma procesi. Salīdzinājumam - 2022. gadā netika uzsākts neviens kriminālprocess, vienlaikus bija 14 administratīvā pārkāpuma procesi un divas disciplinārlietas. 38 ziņojumu rezultātā dažādas pārbaudes veica kontrolējošās institūcijas, savukārt 53 gadījumos veiktas citas darbības, piemēram, resoriskā pārbaude, dokumentu pārbaude, iestādes vai uzņēmuma pārbaude uz vietas.

Jauna tendence 2023. gadā ir anonīmu ziņojumu izskatīšana. Lai gan tādu bija tikai trīs, tie bija kvalitatīvi noformēti un sniedza vērtīgu informāciju, ko iestādes atbilstoši labai pārvaldībai arī izvērtēja. Tas norāda uz anonīmas ziņošanas potenciālu, tomēr trauksmes celšanas likums paredz, ka ziņojumam jābūt parakstītam, lai varētu nodrošināt ziņotāja aizsardzību, līdz ar to anonīmiem ziņotājiem šāds atbalsts nav pieejams.

Trauksmes cēlējiem, kuri saskaras ar nelabvēlīgām sekām trauksmes celšanas dēļ, ir pieejama valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība. Piemēram, pērn Tiesu administrācija juridisko palīdzību piešķīrusi trīs trauksmes cēlējiem un piecos Trauksmes celšanas likuma darbības gados kopā tā piešķirta 17 gadījumos.

Detalizētāka informācija un statistika par 2023. gadu pieejama Valsts kancelejas sagatavotajā gada pārskatā par trauksmes celšanu un trauksmes cēlēju aizsardzību tīmekļvietnē "trauksmescelejs.lv".