Latvijā samazinājies bezdarba līmenis

© F64

Šī gada otrajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 6,9% salīdzinājumā ar 7,2% ceturksni iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinot ar pirmo ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,3 procentpunktiem, bet gada laikā - pieaudzis par 0,5 procentpunktiem.

Šī gada otrajā ceturksnī bija 65 800 bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 5200 vairāk nekā pirms gada un par 2900 mazāk nekā pirmajā ceturksnī.

Pirmajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā (7,2%) bija par 0,9 procentpunktiem augstāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (6,3%). Šī gada otrajā ceturksnī Latvijā bezdarba līmenis bija zemāks nekā Igaunijā (7,6%) un Lietuvā (7%).

Otrajā ceturksnī bija 21 400 ilgstošo bezdarbnieku (bez darba vismaz 12 mēnešus) - par 3500 vairāk nekā pirms gada un par 900 vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī. Ilgstošo bezdarbnieku īpatsvars bezdarbnieku skaitā bija 33,1% - par 3,4 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada un par 3,1 procentpunktu vairāk nekā iepriekšējā ceturksnī.

Otrajā ceturksnī gandrīz puse jeb 31 600 bezdarbnieku bija bez darba līdz pieciem mēnešiem. Tas ir par 300 mazāk nekā pirms gada un par 5100 mazāk nekā iepriekšējā ceturksnī. 11 700 bija bez darba sešus līdz 11 mēnešus. Šo personu skaits, salīdzinot ar pagājušā gada otro ceturksni, ir palielinājies par 1100, bet salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni - par 500.

Otrajā ceturksnī no visiem bezdarbniekiem 11 100 jeb 16,8% bija jaunieši 15 līdz 24 gadu vecumā. To īpatsvars gada laikā palielinājies par 7,2 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni - par 5,4 procentpunktiem.

Jauniešu bezdarba līmenis otrajā ceturksnī bija 16,9%, kas ir par 7,3 procentpunktiem augstāks nekā pirms gada un par pieciem procentpunktiem augstāks nekā iepriekšējā ceturksnī. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir palielinājies par 5300, bet, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni - par 3300.

Otrajā ceturksnī 34,9% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, tas ir, bija nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu (bezdarbnieki), bet 65,1% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi - pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.

Gandrīz trešdaļa - 30,9% jeb 424 600 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem - bija ekonomiski neaktīvi, tas ir, nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 2700 jeb 0,6%, bet gada laikā - par 6300 jeb 1,5%.

Otrajā ceturksnī ceturksnī darbaspēka apsekojumā par ekonomisko aktivitāti piedalījās 5100 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 8400 iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 89 gadiem, tai skaitā vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem - 4400 mājsaimniecību, kurās aptaujāja 7300 iedzīvotāju.

Latvijā

Daudziem Latvijas un ārvalstu iedzīvotājiem no 1. janvāra iznāks saskarties ar pārsteigumu, ka valsts pārvaldes pakalpojumu portālam “latvija.lv” vairs nevarēs piekļūt ar populāro autentificēšanās metodi, izmantojot internetbanku. Tāpēc labāk laikus saprast, kas notiek, un rīkoties tā, lai rodas mazāk neērtību.

Svarīgākais