Veselības inspekcija izplata atgādinājumu saistībā ar legionelozi

© Ilze Zvēra/F64

Atsākot lietot ūdeni pēc ilgstošas prombūtnes, nepieciešams kārtīgi notecināt gan auksto, gan karsto ūdeni, lai mazinātu iespēju inficēties ar legionelozi.

VI vērš uzmanību, ka ūdeni būtiski tecināt tā, lai aukstais ir spirdzinoši vēss, savukārt karstais izteikti karsts un lai tam tekot, neveidojas aerosols. Tāpēc iesākumā ūdens krāns atverams nedaudz un ūdenim ļauj tecēt lēnā plūsmā. Pēc tam plūsmu pakāpeniski palielina, līdz krāns atvērts pilnībā.

Saslimšanu izraisošās baktērijas īpaši vairojas siltā ūdenī, karstā un aukstā ūdens tvertnēs, cauruļvados ar nelielu ūdens plūsmu vai stāvošā ūdenī, piemēram, dzīvokļos, kur atvaļinājuma laikā vasarā kādu laiku dušas un krāni nav tikuši izmantoti. Tā kā vasarā izglītības iestādēs, sporta centros, dienesta viesnīcās un bērnudārzos ilgstošu laiku ūdens netiek lietots, tas kļūst sastāvējies, un ir īpaši būtiski to notecināt, akcentē inspekcija.

Legioneloze jeb Leģionāru slimība ir infekcijas slimība, kura bieži norit kā pneimonija. Baktērijas īpaši vairojas ūdens apgādes sistēmās, ja ūdens temperatūra ir robežās no +20 līdz +45 grādiem un organisko vielu jeb bioloģiskā aplikuma un nosēdumu klātbūtnē.

Tā kā legionella baktērijas dzīvo dabas ūdeņos, pilnībā iznīcināt tās praktiski nav iespējams, bet var novērst to pārmērīgu savairošanos.

Bioplēves veidošanās novēršanas un samazināšanas pasākumi ūdensapgādes sistēmās ir ļoti būtiski baktēriju ierobežošanai, tomēr vienkāršākais paņēmiens ir pastāvīga augstas karstā ūdens temperatūras uzturēšana sistēmā.

VI sadarbībā ar Slimību profilakses un kontroles centru izstrādājusi legionella baktēriju profilakses rekomendācijas un ieteikumus izglītības iestādēm, ūdens apgādes sistēmu lietošanas atsākšanai pēc brīvlaika.

Plašāku informāciju par legionelozes profilakses ieteikumiem var iegūt VI tīmekļvietnes sadaļā "Legionelozes profilakse".

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais