Apmēram 400 miljoni eiro – tik lieli līdzekļi no Eiropas fondiem šobrīd faktiski iestrēguši Satiksmes ministrijā. Lielākā daļa no tā bija paredzēta investīcijām dzelzceļa jomā, bet ir skaidrs, ka fondu izlietošanai atvēlētajā termiņā to izmantot nepaspēs.
Kā ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”, naudu cer pārdalīt citiem mērķiem, tai skaitā - “Rail Baltica” projektam un pagaidām pusratā palikušajai Centrālās stacijas pārbūvei. Taču Satiksmes ministrija ilgstoši kavējas ar grozījumiem nepieciešamo lēmumu sagatavošanu. Par ko šonedēļ uzvirmoja visai pamatīgas domstarpības koalīcijas politiķu vidū.
Kopumā jauniem mērķiem iecerēts pārdalīt pavisam 600 miljonus eiro no dažādās ministrijās iestrēgušiem fondu projektiem. Taču lēmumiem jābūt pieņemtiem septembrī un vienas ministrijas kavēšanās var ietekmēt visu naudas pārdali.
Kam no visa lielā “Rail Baltica” dzelzceļa projekta ir jābūt izbūvētam līdz 2030. gadam kā pirmajam posmam? Pie šī lēmuma mēģināts tikt jau gandrīz gadu. Taču tā aizvien nav. Nākamais termiņš nolikts uz septembra beigām. Tad priekšlikumiem jābūt uz valdības galda.
Pēdējais Eiropas Komisijas lēmums ir kā skaidrs apliecinājums tam, ka vismaz pirmajā posmā Rīgas lokam Eiropas fondu naudas nebūs. Noraidīts finansējums gan savienojumiem ar lidostu, gan Centrālo staciju, gan tiltam pār Daugavu Rīgā, kur šopavasar jau steidza iebūvēt pirmos balstus.
Savukārt mazāk nekā prasīts iedots gan būvuzraudzībai, gan projekta vadīšanai, kas ietver arī atlīdzības “RB Rail” un “Eiropas Dzelzceļa līniju” darbiniekiem. Tagad Satiksmes ministrija lūdz papildu finansējumu no valsts budžeta - 34 miljonus četriem gadiem - gan zemju atsavināšanai, gan būvuzraudzībai, gan arī projekta vadībai.
Šobrīd, lai pabeigtu Centrālās stacijas Dienvidu daļu, Satiksmes ministrija meklē 131 miljonu eiro. Tā cer, ka “Rail Baltica” vajadzībām izdosies pārvirzīt naudu, ko satiksmes nozare iepriekš saņēmusi no Eiropas fondiem un Atveseļošanās fonda. Šobrīd iesaldēti ap 400 miljoniem eiro, par kuriem ir skaidrs, ka fondiem atvēlētajā periodā tos neizdosies iztērēt iepriekš paredzētajiem mērķiem. Lielākoties - investīcijām dažādos dzelzceļa projektos.
Tomēr kavējas arī dokumentu izstrāde, lai naudu varētu pārdalīt. Piemēram, aizvien nav apstiprināts dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāns 2023. - 2027. gadam. Bez šī plāna Eiropa maksājumus neveiks. Šonedēļ valdības sēdē satiksmes nozarei dota pēdējā iespēja - papīru darbus paveikt līdz septembra sākumam.