Kuldīgas novada pašvaldība par 1,68 miljoniem eiro iegādāsies bijušā tirdzniecības centra ēku

© MN

Kuldīgas novada pašvaldība par 1,68 miljoniem eiro iegādāsies bijušā tirdzniecības centra ēku kultūras centra vajadzībām, aģentūru LETA informēja pašvaldībā.

Kuldīgas novada domes sēdē 28.augustā deputāti pieņēma lēmumu iegādāties nekustamo īpašumu Piltenes ielā 32, Kuldīgā, kur pašlaik darbojas Kuldīgas kultūras centrs, jo tā vēsturiskajā ēkā Raiņa ielā 21 ir sākta pārbūve. Taču būvnieka SIA "Ostas celtnieks" maksātnespējas dēļ, pašvaldība 2022.gadā noslēgto līgumu ir lauzusi.

Sēdē domes priekšsēdētāja Inese Astaševska ("Kuldīgas novadam") informēja, ka ēkas Piltenes ielā 32 īpašnieks - SIA "TKM Latvija" - vēlas nekustamo īpašumu pārdot un jau iepriekš pašvaldībai izteicis piedāvājumu ēku iegādāties. Tolaik īpašuma cena bija krietni augstāka, tāpēc, izvērtējot finanšu resursus, pašvaldība lēmusi par labu telpu nomai.

Situācija ir mainījusies arī nekustamo īpašumu tirgū - pašlaik interesi par ēkas iegādi izrādījuši arī citi uzņēmēji, radot pamatotas bažas, ka mainoties īpašniekam, pastāv nopietni riski par nomas cenas kāpumu, vai pat nepieciešamību Kultūras centram meklēt jaunas telpas, ja jaunais īpašnieks ēku vēlēsies izmantot citiem mērķiem, skaidroja Astaševska.

"Mums ir svarīgi, lai kultūras centrs darbotos vienā adresē un iedzīvotājiem būtu iespēja saņemt kvalitatīvus pasākumus, tāpēc ēkas iegāde pašlaik ir labākais risinājums iedzīvotāju interesēs," pauda Astaševska.

Lai Kuldīgas novada iedzīvotājiem arī turpmāk būtu pieejamas plašas telpas dažādu pasākumu rīkošanai, amatiermākslas kolektīvu darbam un kino baudīšanai, izvērtējot visus finanšu aspektus, kā arī to, ka aktuālais vērtējums ēkai ir līdzvērtīgs iegādes summai, deputāti atbalstīja ieceri iegādāties ēku Piltenes ielā 32. Šim mērķim tiks ņemts aizņēmums Valsts kasē 1 359 980 eiro, taču 320 020 eiro plānoti no pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Kā uzsver pašvaldība, ēka Piltenes ielā 32 ir kļuvusi par nozīmīgu kultūras dzīves centru - 2024.gada pirmajā pusgadā bijušas vien septiņas dienas, kad tajā nav notikuši mēģinājumi, pasākumi vai kino. Ēkas lielā zāle ar 445 sēdvietām faktiski ir vienīgā vieta Kuldīgas pilsētā, kurā var notikt lielāki kultūras pasākumi - koncerti, izrādes, semināri un korporatīvie pasākumi. Šogad tajā organizēti 23 dažādi maksas un bezmaksas pasākumi, kurus apmeklējuši 4264 cilvēki, notikuši 15 pasākumi pašvaldības iestādēm, biedrībām un skolām - koncerti, izlaidumi, skates, bet 20 reizes telpu nomājuši neatkarīgie producenti koncertu vai semināru vajadzībām.

Kuldīgas Kultūras centrā ierīkota arī moderna kino zāle, kuru šogad apmeklējuši 5009 skatītāji. Ēkai ir būtiska loma arī amatiermākslas kolektīvu darbā - telpas mēģinājumiem visas nedēļas garumā regulāri izmanto 22 kolektīvi.

Līdz ar ēkas iegādi kultūras centra vajadzībām, pašvaldība joprojām turpina meklēt iespējas, kā piesaistīt finansējumu vēsturiskās kultūras centra ēkas Raiņa ielā 21 pārbūvei. Līdz iespējai atsākt būvdarbus, ēka ir nostiprināta un iekonservēta, lai to saglabātu esošā stāvoklī, informē pašvaldībā.

Pašvaldība uzsver, ka jāņem vērā, ka kultūras centra projekts ir ļoti sarežģīts un tādas ēkas kā Raiņa ielā 21 būvniecība var ilgt no trīs līdz pat pieciem gadiem, kuru laikā pašvaldība par telpu nomu Piltenes ielā 32 būtu samaksājusi aptuveni 771 400 eiro pie nosacījuma, ja nomas maksa netiktu paaugstināta.

Kā liecina "Firmas.lv" informācija, nekustamo īpašumu apsaimniekotāja "TKM Latvija" apgrozījums pērn bija 2,69 miljoni eiro, peļņa - 1,35 miljoni eiro. Uzņēmums reģistrēts 2006.gadā, tā pamatkapitāls ir 3100 eiro. Uzņēmums pieder Igaunijas kompānijai "Tallinna Kaubamaja Kinnisvara Aktsiaselts".

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.