Pēdējā kārtā cīņā par slimnīcu vadītāju amatiem iekļuvuši vairāki esošie un bijušie politiķi

Veselības ministrija (VM) nevēlas sabiedrības uzraudzību Bērnu slimnīcas vadītāju konkursā, pēdējā kārtā uz slimnīcu vadītāju krēsliem iekļuvuši vairāki esošie un bijušie politiķi. Savukārt personālatlases firma, kas konkursā izraugās valdes locekļus vairākām Latvijas slimnīcām, norāda, ka izjūt spiedienu, lai ietekmīgajos amatos nonāktu "pareizie" cilvēki, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

VM izsludinātajos konkursos uz Bērnu slimnīcas, Stradiņa slimnīcas un rehabilitācijas centra "Vaivari" vadītāju krēsliem pieteicies liels skaits pretendentu, tostarp ne tikai ārsti, bet arī politiķi, finansisti un pat celtniecības firmu vadītāji. Tomēr ar sfēru saistītie speciālisti pauž bažas, ka atlase nav pietiekami caurspīdīga un pieļauj partijām ērta kandidāta iebīdīšanu. Patlaban konkurss iegājis finiša taisnē un izšķirošajā otrajā kārtā lēmumu pieņems Veselības ministrijas komisija.

Personāla atlases firmā "Trendsetters", kas meklē lielo slimnīcu vadītājus, darba intervijas sarunātas ik pēc stundas. No astoņdesmit pieciem kandidātiem, kuri pieteikušies, uz interviju uzaicināta tikai puse - kvalificējās veselības iestāžu vai lielu uzņēmumu vadītāji.

Raidījums norāda, ka iespaidīgās intereses pamatā nav tikai valsts apmaksāts pastāvīgs darbs. Vadīt Bērnu vai Stradiņa slimnīcu nozīmē atbildēt par valstī labākajiem ārstiem, kā arī valsts apmaksātām pētījuma programmām. Uz valdes pleciem ir arī miljonu vērtie aparatūras iepirkumi un ambiciozie celtniecības projekti. Tādēļ sava cilvēka iecelšanā šajos amatos ir ieinteresēti daudzi, vispirms jau politiskās partijas, uzsver raidījums.

Personāla atlases firmā norāda, ka kukuli neviens vēl nav piedāvājis, taču spiediens par konkrētu pretendentu virzīšanu tālāk esot liels.

Firma veselības ministrijai tālāk rekomendēs 17 pretendentus. Atsaucoties uz raidījuma rīcībā esošu informāciju, "Nekā personīga" vēsta, ka šo kandidātu vidū ir arī ar politiskām partijām saistīti cilvēki. Uz vietu Bērnu slimnīcas valdē kandidē Bērnu slimnīcas ķirurgs, Rīgas domes deputāts no apvienības „Vienotība” Aigars Pētersons, kā arī Slokas slimnīcas vadītājs Aivars Smagars, kurš Saeimas vēlēšanās kandidēja no Zaļo un zemnieku savienības. Savukārt Stradiņa slimnīcas valdē labprāt strādātu ilggadējais "tēvzemietis" Andrejs Požarnovs, kurš gan šonedēļ apturējis darbu partijā. Vēl nesen viņš bija vadošos amatos "tēvzemiešu" pārraudzītos valsts uzņēmumos, bet, kopš "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK nonākusi opozīcijā, visus amatus zaudējis.

Raidījums arī norāda, ka pirmās kārtas pretendenti nostādīti nevienlīdzīgā situācijā. Viņiem negaidīti uzdots rakstisks tests par specifiskiem finanšu jautājumiem, kas dažiem izrādījušās īstas lamatas, savukārt slimnīcā jau strādājošajiem deva priekšroku. Viņu vidū ir, piemēram, Bērnu slimnīcas vadītāja pienākumu izpildītājs Andis Lācis un valdes loceklis Egils Lavendelis.

Lavendelis strādāja pie ilggadīgā slimnīcas vadītāja Dzintara Mozga, kad iestādi satricināja milzīgs korupcijas skandāls. Patlaban Mozgis slimnīcā ir finanšu direktors, un Lavendelis un Mozgis pašlaik ir tieši atbildīgi par slimnīcas iepirkumiem. Mozga komandas biedrs, kurš savulaik atbildēja par iepirkumiem slimnīcā, tagad apsūdzētais Arnis Kramzaks, iekārtots darbā par produktu speciālisti pie Mozga civilsievas Daces Rātfelderes, kura ir firmas „Arbor” īpašniece.

Labākā vadītāja meklēšanā kā neatkarīga novērotāja izteikusi vēlmi piedalīties arī sabiedriskā kustība "Lielie bērnu slimnīcai" . Viņi ir vienīgie sabiedrības pārstāvji, kas to vēlas, tomēr ministrija pagaidām nav ļāvusi konkursu novērot. Par sabiedrības uzraudzību iestājas arī bijušais veselības ministrs Ivars Eglītis (Tautas partija). Viņš kritizē, kādā veidā ministrija meklē cilvēkus tik svarīgiem posteņiem. Līderus, viņaprāt, vajadzēja izvirzīt pašām slimnīcām.

Turpretī pašreizējais veselības ministrs Juris Bārzdiņš (Zaļo un zemnieku savienība) par gala iznākumu ir mierīgs. " Gan valsts, gan veselības nozare kopumā mainās, mainās vajadzības un vadības principi. Es zinu, redzu, jūtu, ka būs labi vadītāji šīm iestādēm," uzsver Bārzdiņš.

Jauno slimnīcu vadītāju vārdi būs zināmi aptuveni pēc mēneša.

Latvijā

Medijpratības uzlabošanai Latvijā nepieciešams sistemātiski un mērķtiecīgi ieguldīt gan izglītībā, gan sabiedrības informēšanā, gan arī atbalstot kvalitatīvus medijus, aģentūrai LETA norādīja Kultūras ministrijā.