Alūksnes novadā pie Alsviķiem, uz vienas no tā dēvētajām lašupēm, top jauna hidroelektrostacija (HES), ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".
Pēc raidījuma ziņotā, HES dambis tiek būvēts pāri foreļu un alatu nārsta vietām. Projekts paredz appludināt vairākus upes līkumus, izveidojot 44 hektāru lielu ūdenskrātuvi.
"Nekā personīga" norāda, ka Vaidava ir iekļauta aizsargājamo upju sarakstā un alatām aizsardzība ir noteikta ar Eiropas Bernes konvenciju. Tomēr būvniecību tur atļauts veikt izņēmuma kārtā. Projekts tapis jau pirms vairāk nekā desmit gadiem, taču HES celtniecība sākusies tikai pagājušajā ziemā.
Daudzi novada iedzīvotāji domājuši, ka HES ideja jau sen aizmirsta, līdz vairāki vietējie makšķernieki nesen pamanījuši, ka upes krasti ar smago tehniku izrakti līdz nepazīšanai. Biologs Armands Roze, kurš īpaši pētījis apkārtnes upes, apgalvo, ka, uzbūvējot HES, izmaiņas upē būs neatgriezeniskas. Vaidava tiks sapostīta uzreiz trīs veidos – gan tās straujtece, gan oļu sanesumi, gan akmens krāvumi. Sekas izjutīs pat desmit kilometru rādiusā dzīvojošie putni, kas barojas upē, tostarp arī tur ligzdojošie īpaši aizsargājamie melnie stārķi. Pašā upē izzudīs lielākā daļa tagadējo iemītnieku, izcērtot kokus un krūmus, saule uzkarsēs ūdeni līdz temperatūrai, kurā lašveidīgās zivis iet bojā, milzīgo uzpludinājumu neizturēs arī to barības ķēdē esošie strauta nēģi un platgalves, klāstīja raidījums.
Alūksnes novada pašvaldībā raidījumam atzina, ka ir bezspēcīgi. Pašvaldības izpilddirektore Janīna Čugunova un Būvvaldes vadītāja Līga Šķepaste apstiprināja, ka HES celtniecība saskaņota, notiek likumīgi un to nav iespējams apšaubīt.
Viens no vietējiem deputātiem Juris Griščenko, kurš savulaik ir balsojis par atļaujas došanu HES būvēšanai saka, ka darītu to arī tagad, jo būs arī savi labumi vietējiem, piemēram, peldvieta uzpludinājuma vietā un darbavieta HES sargam.
Savukārt ekologs Rolands Lebuss, kurš Pasaules Dabas fonda uzdevumā veica pētījumu par mazo HES ietekmi, atzina, ka, kaut arī savulaik ir izdevies Vaidavu ar Ministru Kabineta lēmumu iekļaut aizsargājamo upju sarakstā, tomēr viņam un citiem dabas aizstāvjiem nav bijis pa spēkam pretoties tam, ka daži izņēmumi tika tomēr izdarīti. Bizness bijis pārāk kārdinošs, jo valsts mazo spēkstaciju īpašniekiem garantē elektrības iepirkumu, turklāt vēl par dubulttarifu. Roze vēl norādīja, ka mazo HES būvniecībā īpaši ieinteresēti bijuši divi politiskie spēki - TB/LNNK un Tautas partija.
Dokumenti liecina, ka šim konkrētajam HES savu piekrišanu ar pašrocīgu parakstu 2002.gadā toreiz vēl kā ekonomikas ministrs ir devis Tautas partijas bijušais līderis un ekspremjers Aigars Kalvītis, kura ģimene pati darbojas mazo HES biznesā. Bet būvatļaujas pagarinājumu saņēmušais projekta vadītājs Aldis Dikmanis nenoliedz, ka savulaik Gaujas HES jomā viņam bijušas kopīgas intereses ar tēvzemiešu priekšsēdi Robertu Zīli. Dikmanis iepriekš ļoti kritizēts par kaitējumu Gaujai, kur viņa īpašumtiesības saistītas ar piecām spēkstacijām. Šai projektā Dikmanis esot gan tikai projekta vadītājs, viņš atzīst, ka kopš tā laika daudz esot mācījies un šis HES uz Vaidavas noteikti būšot videi daudz draudzīgāks, informē "Nekā personīga".
Tagadējais jaunbūves īpašnieks Aldis Stūriška nevar noliegt, ka HES ieviesīs apkārtnē daudz lielākas izmaiņas, nekā kādreiz te darbojošās dzirnavas vai nelielā spēkstacija, kas te bija padomju laikā. "Jebkura saimnieciskā darbība kaut ko izmainīs tajā dabā, bet es projektu saņēmu ar jau visām atļaujām, iepazinos rūpīgi, ka šeit ir visi saskaņojumi. Bez tam mēs izmantojam ļoti modernu Čehijā ražotu tehnoloģiju, kas darbojas daudzkur pasaulē un ir dabai draudzīga," viņš klāstīja.
Saskaņā ar "Nekā personīga" vēstīto, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā tomēr esot nolemts vēlreiz pārbaudīt visu lēmumu pieņemšanas vēsturi, lai pārliecinātos, vai kāds likums nav pārkāpts, kas būtu vienīgā iespēja būvi vēl apturēt. "Tas, protams, jāsaka, ir reti stulbi, ka tik ilgi tiek pagarinātas būvatļaujas. Līdz ar to mēs skatīsimies, cik likumīgi ir notikusi tā būvatļaujas pagarināšana, bet, jebkurā gadījumā, jāsecina, ka tas diemžēl ir žēl, ka valstī nav vairs nevienas institūcijas, kas par būvniecību atbild," raidījumā atzina ministrs Raimonds Vējonis.