Saeimā radušās šaubas, ka viens no deputātiem nezina latviešu valodu

© Dmitrijs Suļžics/MN

Viens no partijas "Stabilitātei" deputātiem Jefimijs Klementjevs, par kura valsts valodas prasmēm šaubas radušās Saeimas deputātiem, pats uzskata, ka latviešu valodu zina pietiekamā līmenī.

"Protams, mana dzimtā valoda ir krievu valoda, tas nav noslēpums," teica Klementjevs. Viņš norādīja, ka latviešu valodu zina, bet no Saeimas tribīnes un komisiju sēžu laikā nerunā, jo viņam nepatīkot to darīt.

Runājot par gaidāmo Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdi, kuras laikā tiks vētītas viņa valsts valodas zināšanas, Klementjevs akcentēja, ka uzskata, ka valsts valodu zina un viss būs kārtībā.

Viņš teica - ja Saeima pieņems lēmumu par viņa nosūtīšanu valsts valodas pārbaudei, viņš darīs visu, kas viņa spēkos, lai šo pārbaudi nokārtotu.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Saeima ceturtdien izskatīšanai Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā nodeva jautājumu par frakcijas "Stabilitātei" Klementjeva un Viktora Pučkas nosūtīšanu valsts valodas pārbaudei.

Parakstus, lai Klementjevu nosūtītu valsts valodas pārbaudei, savāca "Jaunās vienotības" (JV) frakcija, bet "Nacionālā apvienība" bija iniciējusi parakstu vākšanu, lai uz pārbaudēm nosūtītu abus deputātus. Nepieciešamos parakstus savāca abi politiskie spēki.

Saeimas Kārtības rullī ir noteikts - ja ne mazāk kā 20 deputāti apšauba, vai kāds deputāts prot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai, viņiem ir tiesības iesniegt lēmuma projektu par attiecīgā deputāta nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi.

Lēmuma projektu par deputāta nosūtīšanu uz valsts valodas pārbaudi vērtē Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija. Gala lēmumu par nosūtīšanu uz pārbaudi pieņem Saeima.

Pārbaudi ne vēlāk kā piecu mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas deputāts veic Valsts izglītības satura centrā. Pārbaudi šajā termiņā drīkst veikt ne vairāk kā divas reizes. Ne mazāk kā desmit deputāti var iesniegt lēmuma projektu par valsts valodas pārbaudes termiņa pagarināšanu, teikts Kārtības rullī.

Saeimas Kārtības rullī norādīts, ka gadījumā, ja Saeima ir pieņēmusi lēmumu par attiecīgā deputāta nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi un, veicot šo pārbaudi, ir konstatēts, ka deputāta valsts valodas zināšanas neatbilst normatīvajos aktos noteiktajam līmenim vai deputāts noteiktajā termiņā nav ieradies uz pārbaudi, Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija 15 dienu laikā iesniedz Saeimai lēmuma projektu par deputāta izslēgšanu no Saeimas sastāva.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.