Arhitekti aicina ministri un VK apturēt "notiekošu eksperimentu" ar NKMP vadītāja nomaiņu

© unsplash.com

Arhitekti un domubiedri atklātā vēsturē aicina kultūras ministri Agnesi Lāci (P) un Valsts kanceleju (VK) pārdomāt Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) vadības nomaiņas procesu un apturēt "neveiksmīgi organizēto" vadītāja amata konkursu.

Viņuprāt, notiekošais ar NKMP vadītāja nomaiņu liecinot par nepārdomātu, sasteigtu un nekompetentu rīcību, tāpēc ministri un VK lūdz apturēt pašreiz "notiekošu eksperimentu" ar NKMP vadītāja nomaiņu un organizēt jaunu konkursu, pārdomājot izvirzītās prasības, konsultējoties ar nozares profesionāļiem un sadarbojoties ar NKMP kolektīvu.

Atklātajā vēstulē arhitekti un domubiedri uzsver, ka ir jāgarantē iestādes reālā izveidotāja, arhitekta Jura Dambja zināšanu un pieredzes pārmantošana, uz laiku pagarinot vadītāja pilnvaras, kā arī atbilstoši pasaules praksei jāorganizē darbs iestādē paralēli jaunajam un esošajam vadītājam vismaz gada garumā.

Vēstulē uzsvērts, ka kultūras mantojums ir viens no Latvijas valsts stabilitātes stūrakmeņiem un NKMP loma Latvijas kultūrvēsturiskās vides saglabāšanā ir tik nozīmīga, ka nav pieļaujami "nepārdomāti un neveiksmīgi eksperimenti", meklējot nākamo vadītāju valstiski nozīmīgajā postenī.

"Sabiedrībā radies pamatots satraukums par to, vai sasteigtā nomaiņa nav saistīta ar tādu būvniecības ieceru īstenošanu, kas var apdraudēt kultūrvēsturiskās vērtības un kvalitatīvu attīstību," akcentē vēstules autori.

Arhitekti un domubiedri vērš uzmanību uz pastāvošajām bažām, ka pašreizējā konkursa prasības nav pietiekami profesionāli izsvērtas, lai nodrošinātu kultūras mantojuma jomā kompetentu vadītāju, kādu Latvija kā ar kultūras mantojumu bagāta Eiropas valsts ir pelnījusi.

Pēc viņu paustā, atbildīgajām amatpersonām būtu skaidri jāapzinās, ka amatam neatbilstoša, nepietiekami profesionāla vadītāja iecelšana var radīt risku, ka iestādi vadības līmenī pārstāvētu persona, kas nespēj pilnvērtīgi aizstāvēt nozares mērķus un vērtības, kā arī patstāvīgi pieņemt lēmumus kultūras mantojuma nozarei izšķirīgos jautājumos. Vēstules autoru ieskatā šāda situācija radītu risku Latvijas pamatvērtību drošībai.

Kā aģentūru LETA kolektīva vārdā iepriekš informēja NKMP pārstāve Linda Zonne-Zumberga, VK ir izsludinājusi konkursu uz NKMP vadītāja amatu, taču pārvaldes kolektīvs par gaidāmajām pārmaiņām zināja kopš 23.aprīļa, kad Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāre Dace Vilsone nosūtīja ziņu, ka neturpinās sadarbību ar iestādes izveidotāju un ilggadējo vadītāju, arhitektu Dambi. Darba attiecības tiks pārtrauktas 8.novembrī.

Zonne-Zumberga atzīmēja, ka kopš aprīļa NKMP kolektīvs dzīvojis neziņā, gaidot papildu informāciju, kā arī iespēju izklāstīt kolektīva redzējumu par iestādes nākotni.

"Ļoti žēl, ka ne KM, ne VK nav uzskatījusi par vajadzīgu runāt ar kolektīvu un interesēties par nozarē praktiski notiekošo. Jāsecina, ka augstākstāvošo institūciju izpratne par praktisko kultūras mantojuma aizsardzību ir nepietiekama un balstīta pieņēmumos, nevis reālajā situācijā," kolektīva vārdā norādīja pārvaldes pārstāve.

Zonne-Zumberga uzsvēra, ka NKMP strādā kultūras mantojuma nozari aptverošs speciālistu un ekspertu loks - nozares profesionāļi, pārstāvot visas paaudzes. Viņa klāstīja, ka tie ir pieredzējuši eksperti, kas kultūras mantojuma sargu darbu sākuši vēl laikā, kad mantojums bija jāsargā no okupācijas varas, motivēti vidējās paaudzes profesionāļi un jaunie kolēģi, kas savu karjeru jau kopš studiju gadiem vēlējušies saistīt tieši ar darbu pārvaldē.

Pēc viņas paustā, iestādes kolektīvs ir vienisprātis, ka, kopš 1988.gada Dambja vadībā veidotā mantojuma aizsardzības sistēma ir efektīvi attīstīta un veiksmīgi darbojas. Tāpēc, "nemaz nerunājot par amata kandidātam izvirzītajām zemajām prasībām, vispārsteidzošākais ir [..] publicētais apgalvojums, ka amata vieta piedāvā lielisku iespēju izmantot savas profesionālās zināšanas, lai veidotu būtiskas pārmaiņas NKMP", uzsvēra pārvaldes pārstāve.

Zonne-Zumberga skaidroja, ka šāds formulējums kolektīvā izraisa neizpratni un rada nepareizu priekšstatu par nozares darbā notiekošo. Savukārt, veicot pārrunas kolektīvā par vēlamo iestādes vadītāja kompetenču loku, kolektīvs ir vienisprātis, ka jaunajam vadītājam jābūt dziļai kompetencei un specifiskām zināšanām teorētiskajā un praktiskajā kultūras mantojuma aizsardzības jomā ar augstu izglītības līmeni un zinātnisko grādu.

Ņemot vērā, ka vairāk nekā 60% nekustamo kultūras pieminekļu ir būvētais mantojums vai ar to saistītais mākslas mantojums - un tieši būvētais mantojums ir tas, kuru aktīvi skar būvniecības procesi, vadītājam būtu jābūt izglītotam tieši arhitektūrā vai mākslas vēsturē, norādīja Zonne-Zumberga.

Kolektīva ieskatā vadītājam jābūt stratēģiski domājošam nozares līderim, kurš ne tikai pārzina vadības principus, bet ir arī nozares aizstāvis, kas varētu aktīvi iestāties par kultūras mantojuma aizsardzību pret ārēju politisko un ekonomisko spiedienu.

"Nepietiekami kompetents vadītājs kultūras mantojuma nozares vadībā radītu risku, ka pārvaldes lēmumi var tikt ietekmēti politisku vai ekonomisku interešu labā. Raugoties nākotnē, iestādes kolektīvs neiebilst pret saprātīgām, rūpīgi pārdomātām un atbildīgām pārmaiņām, turpinot sekmīgi attīstīto kultūras mantojuma aizsardzības sistēmas ietvaru un filozofiju," norādīja pārvaldes pārstāve.

Zonne-Zumberga atzīmēja, ka ārkārtīgi svarīgs aspekts, par ko stingri iestājas iestādes kolektīvs, ir pēctecība, taču, kā lasāms preses paziņojumā, kandidāti aicināti pieteikties līdz 6.novembrim, apliecinot iestādes bažas, ka pēctecība netiek nodrošināta, jo kādu laiku iestāde paliks bez vadītāja.

"Pārvaldes kolektīvs pauž savu neizpratni par augstākstāvošo iestāžu neiedziļināšanos kultūras mantojuma nozares darbā, tās vēsturē, nozares attīstībā un darbības filozofijā. Kultūras mantojums ir vērtība visai Latvijas sabiedrībai," viņa norādīja, uzskatot, ka šobrīd ir radīta situācija, kas paver ceļu uz profesionālās kvalifikācijas kritēriju pazemināšanu nozares vadībai, un to pārvaldes kolektīvs uzskata par nopietnu apdraudējumu nozares nākotnei.

Kā aģentūrai LETA iepriekš skaidroja Kokale, NKMP vadītāja amats ir ierēdņa amats. Viņa akcentēja, ka Dambis ir sasniedzis pensijas vecumu, neskatoties uz to divas reizes amata pilnvaru termiņš viņam tika pagarināts. Tuvojoties amata pilnvaru termiņa noslēgumam 8.novembrī, KM ieskatā ir pareizi sludināt atklātu konkursu uz šo amatu.

Jau vēstīts, ka mēnešalga nākamajam pārvaldes vadītājam noteikta 3900 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tāpat ierēdnim būs iespēja saņemt arī motivējošu bonusu sistēmu atbilstoši sasniegtajiem darba rezultātiem.

Pretendentiem jābūt augstākajai akadēmiskajai vai otrā līmeņa profesionālajai augstākajai izglītībai, vēlams humanitārajās zinātnēs un mākslā, sociālajās zinātnēs vai arhitektūrā un būvniecībā, vismaz trīs gadu darba pieredzei vadošā amatā, kas iegūta pēdējo piecu gadu laikā, vismaz trīs gadu darba pieredzei arhitektūrā vai telpiskās attīstības plānošanā, vai kultūras mantojuma pārvaldībā.

Līdztekus pretendentam jābūt zināšanām un izpratnei par NKMP darbību un funkcijām, tostarp iestādes darbību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, atbilstība prasībām, lai pretendētu uz ierēdņa amatu, kā arī atbilstība likumā noteiktajām prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

Tāpat no pretendentiem tiek sagaidīta izpratne par būvniecības procesu un tā īstenošanu atbilstoši normatīvajam regulējumam kultūras pieminekļu aizsardzības jomā. Nepieciešamas zināšanas par kultūras mantojuma un kultūras nozarēm, īpaši par arheoloģiju, arhitektūru, restaurāciju, mākslu un vēsturi, un to attīstības tendencēm.

Svarīgi, lai pretendents izprot arī valsts pārvaldes uzbūvi, darbības pamatprincipus un budžeta plānošanu, norāda VK. Tāpat vēlama darba pieredze projektu vadībā.

Pretendentiem jābūt angļu valodas zināšanām "B2" līmenī. Papildus tam pretendentiem jāpiemīt labām stratēģiskās plānošanas, sadarbības, komunikācijas un prezentācijas prasmēm, sistēmiskai pieejai jautājumu risināšanā un spējai analizēt sarežģītu un liela apjoma informāciju dažādās jomās. Paredzēts, ka pretendentu atlase notiks trīs kārtās.

Latvijā

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) aicina ikvienu dalīties ar saviem unikālajiem pieredzes stāstiem par Latvijas mežiem, sēņošanu un ogošanu, iesaistoties projektā "Savvaļas stāsti." Šī iniciatīva veltīta Latvijas dabas, kultūras un identitātes mantojuma dokumentēšanai un saglabāšanai, informē RSU.