Lieli kalni, kas var būt vairākus metrus augsti - Latvijas pētnieki Baltijas jūrā atklājuši līdz šim vēl neredzētu ainavu

© Ekrānšāviņš

Latvijas pētnieki Baltijas jūrā atklājuši līdz šim vēl neredzētu ainavu. Pētot Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamu teritoriju, secināts, ka Alku sēklī pie Pāvilostas jūras dzīles krasi atšķiras no citām vietām Baltijas jūrā, vēsta TV kanāla 360 raidījums “360 ZIŅneši”.


Baltijas jūras dzelmē ierasto laukakmeņu vietā nirēju skatam paveras morēnas māla atsegumi, kas veido gluži vai pilsētas ielas ar bruģētiem laukumiem un vairākām augstceltnēm.

“Lieli kalni, kas var būt vairākus metrus augsti, līdz pat seši metri. Viņi ir arī gari un viens otram blakus izvietoti. Tur ir gandrīz kā ielas un mājas, tā vide tā izskatās,” stāsta Gustavs Ruskuls, Latvijas Hidroekoloģijas institūta zinātniskais asistents.


Taču saucot to par pilsētas infrastruktūru, pētnieki vien raksturo redzēto, un tas nebūt nenozīmē, ka ir atklāta kāda jūras dzelmē nogrimusi sena pilsēta. Ieva Bārda, Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece komentē: “Tas viss ir dabas veidots. Tās nav pilsdrupas vai kas tāds. Tā ir kā dabas iemītnieku pilsēta, ja tā var teikt.”

Šī teritorija ir aptuveni divus līdz trīs kvadrātkilometrus liela. Salīdzinājumam - Latvijas mazākās pilsētas Durbes platība ir divi kvadrātkilometri. Atklātā vieta atrodas netālu no Pāvilostas, aptuveni trīsdesmit kilometrus no krasta. Šis biotops ir viens no ekoloģiski nozīmīgākajiem biotopiem Baltijas jūras austrumu daļā. Tagad tuvākajos mēnešos pētnieki analizēs uzņemtos zemūdens video un iegūtos biotopa paraugus.

“Šī ir vide, kas mūsu piekrastei ir ļoti netipiska. Atšķirībā no Somijas, Zviedrijas krastiem, kur granīts un saliņas nodrošina trīsdimensionālu vidi, kur var būt zivis, bet ir pacēlums tuvāk gaismai, kur var attīstīties gan aļģes, gliemenes. Pie mums nekā tāda nav, līdz ar to šī vide ir oriģināla,” stāsta Ingrīda Andersone, Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece.
Līdz ar to šī jūras teritorija tiks atzīta par aizsargājamu. Pētnieki gan atzīst, ka līdz tam vēl garš ceļš ejams, jo dabas vajadzības jāsalāgo ar cilvēku interesēm, jo tas turpmāk visdrīzāk skartu gan vietējo zvejnieku, atpūtnieku, vēja parku būvētāju un citu sabiedrības grupu intereses.