Ukrainas kara 258. diena. Jaunākā informācija [papildināts 22:21]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Krievijas Ukrainas karā 8. novembrī. Ukraina jau astoņus mēnešus varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

22:21. Ukrainā vislielākās problēmas ar elektroapgādi ir Kijivā, Kijivas un Harkivas apgabalos, valdības sēdē pavēstīja premjerministrs Deniss Šmihaļs. Iemesls smagajai situācijai ir Krievijas triecieni enerģētikas infrastruktūrai šajos reģionos.

21:40. Itālijas valdība gatavo jaunu militārās palīdzības paketi Ukrainai, un tajā paredzēts iekļaut arī pretgaisa aizsardzības sistēmas SAMP-T un "Aspide", vēsta ziņu aģentūra "Reuters", atsaucoties uz Itālijas valdības pārstāvi. Jaunajā paketē līdzās Francijas-Itālijas vidējās darbības zenītraķešu kompleksiem SAMP-T un Itālijas sistēmām "Aspide" būs arī pārnēsājamās raķetes "Stinger". Pagaidām gan nav skaidrs, cik daudz sistēmu Itālija varēs nodot Ukrainai, sacīja amatpersona.

20:42. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans otrdien paziņoja, ka šomēnes tiks rīkota vēl viena tikšanās par Zviedrijas pieteikumu dalībai NATO. Erdogans otrdien tikās ar Zviedrijas premjerministru Ulfu Kristersonu, kas bija cerējis pārliecināt Turciju atteikties no iebildumiem pret Zviedrijas uzņemšanu aliansē. "Mēs ceram ieraudzīt pozitīvāku ainu, kad Stokholmā tuvāk mēneša beigām tiks organizēta kopīga sanāksme," sacīja Erdogans, konkrētu datumu neminot.

19:28. Ukraina lūgusi ASV kongresmeņus atbalstīt tās aicinājumu piešķirt papildu pretgaisa aizsardzības sistēmas, lai Kijiva labāk varētu cīnīties pret Krievijai piegādātajiem Irānas droniem, liecina vēstule, kas nonākusi ASV telekanāla ABC rīcībā. Vēstulē Ukrainas parlamenta spīkers Ruslans Stefančuks aicinājis ASV piešķirt Ukrainai mobilās pretgaisa aizsardzības sistēmas C-RAM, kas sekmētu "svarīgu objektu, it īpaši nozīmīgāko kodolspēkstaciju", aizsardzību. Kā telekanālam ABC apliecināja augsta ranga Ukrainas amatpersona, Ukrainas valdība Baidena administrācijai nosūtījusi oficiālu lūgumu par C-RAM sistēmām.

18:22. Krievija pēc savas dalības atjaunošanas "labības darījumā" sākusi bremzēt "labības koridora" darbu, otrdien pavēstīja Ukrainas infrastruktūras ministra vietnieks Jurijs Vaskovs. Rindā šobrīd ir 210 kuģi. Pārbaudīto kuģu skaits ir sarucis līdz astoņiem, deviņiem dienā, kaut arī dienās, kad Krievija bija atteikusies no dalības "labības darījumā", ANO un Turcijas inspektori pārbaudīja līdz 46 kuģiem dienā. "Šodien mēs esam atgriezušies pie tām pašām problēmām. Kopīgās inspekcijas ir atsākušās. Inspekcijās piedalās visas četras puses. Bet tās vidēji ir ieplānotas tikai 12 dienā, un no tām faktiski tiek pabeigtas tikai astoņas, deviņas. Tajā pat laikā ir nepieciešamas 25-30 dienā," skaidroja Vaskovs.

17:01 Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piešķīra valsts apbalvojumus vēl 396 Ukrainas militārpersonām

16:17 Volta Disneja kompānija (Disnejs) slēdz savas filmu nodaļas Krievijas biroju - lielākā daļa biroja darbinieku Maskavā, kur atrodas studijas filmu izplatīšanas nodaļa, jau ir atlaisti.

15:46 Kā norādīja bijušais ASV sauszemes spēku komandieris ģenerālleitnants Bens Godžess, Ukraina Krimu var atbrīvot jau nākamgad

14:07 Prezidents Volodimirs Zelenskis piedalīsies G20 līderu samitā, kas notiks Bali, Indonēzijā, bet, visticamāk, tiešsaistes formātā

12.47. Latvijas un citu Baltijas valstu mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) turpina aktīvi ziedot naudu un pārtiku Ukrainas atbalstam, kā arī nodrošināt pakalpojumus vai piedāvāt darbu bēgļiem, liecina Luminor bankas veiktā uzņēmēju aptauja. Vidēji katrs trešais mazais un vidējais uzņēmums Baltijā norāda, ka ir ziedojis naudu vai pārtiku Ukrainas karā cietušajiem vai nevalstiskām organizācijām. Latvijā šāda veida atbalstu ir snieguši 30% uzņēmumu.

12.00. Krievijas Aizsardzības ministrija atbalsta militāro pamatapmācību ieviešanu skolās un arodskolās, ziņo portāls pravda.com.ua.

11.09. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 77 170 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs. Diennakts laikā iznīcināti 710 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 2786 tankus, 5654 bruņutransportierus, 1791 lielgabalu, 391 daudzlādiņu reaktīvo iekārtu, 203 zenītartilērijas iekārtas, 278 lidmašīnas, 260 helikopterus, 1476 bezpilota lidaparātus, 399 spārnotās raķetes, 4216 automobiļus un autocisternas, 16 kuģus un ātrlaivas, kā arī 159 specializētās tehnikas vienības.

10.38. ASV un Krievija apspriež iespējamo sarunu noorganizēšanu par stratēģiskajiem kodolieročiem, otrdien ziņoja Krievijas laikraksts "Kommersant". Tās būtu pirmās šāda veida sarunas, kopš Krievija februārī iebruka Ukrainā.

Kopš Ukrainas kara sākuma sarunas starp ASV un Krieviju par stratēģisko stabilitāti ir iesaldētas, lai gan joprojām ir spēkā jaunais START līgums par kodolieroču samazināšanu.

09.55. ASV Baltā nama nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans apstiprinājis, ka sakaru kanāli starp Vašingtonu un Maskavu joprojām ir atvērti, neskatoties uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. Salivans norādīja, ka ASV interesēs ir saglabāt kontaktus ar Kremli, taču uzsvēra, ka ASV amatpersonām ir skaidrs, ar ko tām ir darīšana.

09.30. Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko nepavisam nevēlas būt Krievijas prezidenta Vladimira Putina marionete un ļoti cenšas būt svarīgs un pats kontrolēt situāciju Baltkrievijā, tomēr Ukrainas kara dēļ tas viņam kļūs aizvien grūtāk, intervijā aģentūrai LETA sacīja Bratislavā bāzētās starptautiskās domnīcas "GLOBSEC" viceprezidente un "GLOBSEC" politikas institūta direktore Aļona Kudzko.

09.06. ASV atbalsts Ukrainai karā pret agresorvalsti Krieviju nemazināsies arī tad, ja vidustermiņa vēlēšanas ievērojamu pārsvaru gūs republikāņi, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" prognozēja Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) pētnieks, Rīgas Stradiņa universitātes lektors Mārtiņš Vargulis. Viņš atgādināja, ka republikāņi iepriekš vienmēr ir bijuši tie, kas vairāk ieguldījuši līdzekļus militārās aktivitātēs ārpus valsts robežām, to valdīšanas laikā arī ir notikušas vairākas invāzijas.

08.05. Indonēzijas prezidents Džoko Vidodo pieļauj, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins varētu neapmeklēt nākamnedēļ gaidāmo G20 līderu samitu Bali. Indonēzija, kas šoreiz organizē G20 samitu, ir pretojusies Rietumu un Ukrainas aicinājumiem neielūgt Krieviju uz samitu un izslēgt to no grupas, norādot, ka tā nevar šādi rīkoties bez visu G20 valstu piekrišanas. Vidodo intervijā laikrakstam "Financial Times" uzsvēra, ka Krievija joprojām ir gaidīta G20 samitā, ko diemžēl aizēnojot starptautiskās spriedzes pieaugums.

07.21. Ziemeļkoreja otrdien nosauca par nepamatotiem ASV apgalvojumus, ka Phenjana piegādā artilērijas munīciju Krievijai tās karam pret Ukrainu, vēstīja Ziemeļkorejas oficiālā ziņu aģentūra KCNA.

07.06. Vācijas Federālās kriminālpolicijas pārvaldes izmeklētāji pēc kratīšanām uz Krievijas oligarha Ališera Usmanova jahtas "Dilbar" ir konfiscējuši 30 gleznas, kuru kopējā vērtība ir pieci miljoni eiro, teikts Vācijas telekanālu NDR un WDR un laikraksta "Sueddeutsche Zeitung" kopīgā izmeklēšanā.

Minhenes prokuratūra veic izmeklēšanu pret Usmanovu aizdomās par izvairīšanos no nodokļiem, uzskatot, ka šim miljardierim, kurš ir pakļauts Eiropas Savienības (ES) sankcijām, vajadzēja maksāt nodokļus Vācijā.

03.13. Ungārija nedos finansiālu ieguldījumu Eiropas Savienības (ES) ilgtermiņa kredītā Ukrainas atbalstam 2023.gadā 18 miljardu eiro apmērā, paziņoja Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto.

"Mēs esam gatavi turpināt finansiālu atbalstu uz Ukrainas un Ungārijas divpusējas vienošanās pamata. Bet mēs, protams, neatbalstīsim jebkādus kopīgus ES aizņēmumus šajā jomā," sacīja Sijārto.

00.10 Krievijā samazinās kara atbalstītāju skaits, vēsta pravda.com.ua.