Mūsdienās aviokompāniju pasažieri ir labi informēti, zinoši un pieprasa servisu. Tie novērtē cenas un kvalitātes samērību, vislielākais satraukums ir drošības pārbaužu iziešanā – šādi ir aviācijas tendenču analītiķa Raimonda Kolau secinājumi par ceļotāju paradumiem.
Vakar Rīgā pulcējās gandrīz 300 aviācijas nozares speciālistu no visas Eiropas, lai spriestu un informētu par jaunākajām tehnoloģijām un inovācijām. Viena no ērtībām, ko dažas lidostas jau ieviesušas, uzreiz pēc reģistrācijas lidojumam pasažierim ir iespēja savā mobilajā tālrunī pasūtīt lidmašīnā līdzi ņemamos ēdienus, kurus saņems tieši pirms iekāpšanas. Bezmaksas bezvadu internets lidostas terminālī vai pārbrauciens no lidostas uz viesnīcu jau kļuvušas par pašsaprotamām lietām.
«Aviācijas tirgus katru gadu pieaug. Līdzšinējā pieredze liecina, ka ik pēc 15 gadiem dubultojas lidmašīnu skaits. Tas nozīmē, ka jau tagad ir jādomā par nākotnes lidmašīnām. Tas ir liels izaicinājums un spēle inženieriem, izdomāt, kādas tehnoloģijas būs nākotnes gaisakuģos. Mūsu ieskatā tie būs ar jauniem kompozītmateriāliem, kur līdzās metālam izmantos arī nanotehnoloģijas. Savukārt dzinējus nākotnē varētu padarīt atvērtus un noņemt aizmugurējo daļu, izveidojot atvērtus rotorus,» stāsta Eiropas vadošā lidmašīnu ražotāja Airbus tirgus stratēģijas un nākotnes programmas nodaļas vadītājs Antonio da Kosta.
Taču visā Eiropā ir virkne izaicinājumu. Kā tuvāko vairāki konferences dalībnieki norādīja vienoto Eiropas gaisa telpas izveidi. Tas nozīmē, lai, lidojot, piemēram, no Rīgas uz Centrāleiropu, nebūtu jāmet līkums ap Kaļiņingradas apgabalu, bet to varētu šķērsot. Nākotnes redzējumā iecerēts Eiropā izveidot vienotu gaisa telpu, kura būtu sadalīta deviņās daļās. Tiesa, tas nekādā veidā neietekmēs gaisa dispečeru darbu, kas apkalpos lidostas.
«Mūsu prognozes ir tādas, ka līdz 2050. gadam Eiropā gaisa satiksme pieaugs divas reizes. Cilvēki grib ceļot, un neviens neatņems šo vēlmi. Spilgts piemērs ir Rīgas lidosta. 2004. gadā tā apkalpoja 1,8 miljonus pasažieru, pagājušajā gadā gandrīz piecus miljonus. Un tas lielā mērā ir tāpēc, ka Latvija ir iestājusies Eiropas Savienībā,» uzsver Eiropas Komisijas transporta komisāra vecākais padomnieks Marguss Rahuoja.
«Latvijas ekonomika no dziļās krīzes atgūstas lēnāk, nekā cerēts, līdz ar to arī ievērojami sarukušais vietējais tirgus atjaunojas lēnāk. Izejvielu un citu resursu, tai skaitā aviācijas degvielas, cenas saglabājas augstas un, iespējams, pat palielināsies. Saistībā ar vides aizsardzības pasākumiem, proti, emisiju tirdzniecības ieviešanu, ir sagaidāmas papildu izmaksas pārvadātājiem. Visu faktoru kopums veicina kopējo pārvadājumu izmaksu pieaugumu un pieprasījuma pēc pārvadājumiem samazināšanos,» skaidro satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS).
Viņš ir pārliecināts, ka pasažieri arī turpmāk gaidīs no aviokompānijām dažādus jaunumus. Tā ceturtdien, nacionālā lidsabiedrība airBaltic iepazīstināja ar jaunāko produktu. Iegādājoties pasaulē slavenākā bagāžu ražotāja Samsonite un airBaltic kopējā zīmola 2,3 kg smago bagāžas somu, to gada garumā airBaltic lidojumos varēs pārvadāt bez maksas. Mazās bagāžas cena ir 119 lati, lielās – 129 lati. Tas nozīmē, ka šī soma atmaksāsies tiem, kuri gada laikā lido vismaz trīs reizes.