Uzlabos aizsardzību pret bezpilota gaisa kuģu nesankcionētiem lidojumiem

Saistībā ar nesankcionētiem lidojumiem ar bezpilota gaisa kuģiem jeb droniem Civilās aviācijas aģentūra (CAA) uzņēmusies iniciatīvu izstrādāt vienotas vadlīnijas attiecībā uz kritiskās infrastruktūras objektu pārvaldību, aģentūrai LETA pauda Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji.

Tās savām vajadzībām varēs izmantot arī citu kritiskās infrastruktūras pārvaldītāji, tostarp arī ārpus satiksmes nozares, piebilda ministrijā.

SM ir sagatavojusi priekšlikumus kritiskās infrastruktūras aizsardzības uzlabošanai pret bezpilota gaisa kuģu nesankcionētiem lidojumiem un trešdien, 12.februārī, nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV).

Sadarbībā ar nozares ekspertiem ir secināts, ka nepieciešami uzlabojumi gan attiecībā uz iesaistīto iestāžu sadarbību un procesu pilnveidošanu, gan papildu tehniskiem un taktiskiem risinājumiem.

SM norādīja, ka jau izvērtējuma procesā Rīgas lidostā ir veikti vairāki būtiski uzlabojumi, tostarp pilnveidota apziņošanas sistēma un ir veikta tās pārbaude reāllaikā, uzstādīta papildus bezpilota gaisa kuģu uztveršanas iekārta, lidostas teritorijā nodrošināta arī pārvietojama dronu identifikācijas sistēma.

Iesaistītās puses ir vienojušās par turpmāk veicamiem pasākumiem dronu identificēšanai un aktīvai pretdarbībai, kā arī par nepieciešamajiem tehniskajiem līdzekļiem kuru iegādi nodrošinās Rīgas lidosta. Savukārt, lai turpmāk uzlabotu aizsardzību pret nesankcionētiem bezpilota gaisa kuģu lidojumiem, starp tiesībsargājošām iestādēm un civilās aviācijas uzņēmumiem drīzumā tiks noslēgta vienošanās par dienestu mijiedarbību, pienākumiem un tehniskajām spējām, precīzi nosakot procedūras, termiņus un citus nozīmīgus jautājumus, kā turpmāk reaģēt uz neidentificētu dronu nesankcionētiem lidojumiem.

SM norāda, ka nākamais solis ir tehnisko līdzekļu iegāde Rīgas lidostā, kam nepieciešams papildu finansējums, kuru plānots rast iestādes ietvaros.

Savukārt attiecībā uz citu kritiskās infrastruktūras objektu pārvaldību, CAA ir uzņēmusies iniciatīvu izstrādāt vienotas vadlīnijas, kuras savām vajadzībām varēs izmantot arī citu kritiskās infrastruktūras pārvaldītāji, tostarp arī ārpus satiksmes nozares.

SM atzīmē, ka ir jāņem vērā, ka nesankcionēti dronu lidojumi kritiskās infrastruktūras objektu tuvumā Latvijā ir aizliegti un var radīt nopietnus draudus drošībai. Par šādiem pārkāpumiem var tikt piemērota administratīvā vai kriminālatbildība atkarībā no nodarījuma smaguma un sekām.

Jau ziņots, ka šogad 13.janvārī Latvijas gaisa telpā trīs reizes tika noteikti īstermiņa ierobežojumi. Visi bija saistīti ar konstatētiem bezpilota lidaparātu lidojumiem Rīgas lidostas teritorijā.

Lidojumos tika izmantoti vairāki droni. Pēc CAA skaidrotā, aizsardzības sistēmas neidentificēja attiecīgos dronus, jo tiem bija deaktivizēta funkcija, kas ļauj tos uztvert.

CAA rīcībā esošā informācija liecina, ka bezpilota lidaparātu lidojumi, iespējams, ir veikti apzināti ar mērķi apdraudēt civilās aviācijas lidaparātu lidojumu drošumu vai apzinātu Latvijas civilās aviācijas nozares darbības traucēšanu.

CAA saistībā ar notikušo vērsās Valsts policijā un Valsts drošības dienestā, lūdzot civilās aviācijas nozarei radīto apdraudējumu izmeklēt kriminālprocesa ietvaros.

Valsts policija paziņojusi, ka tā izmeklēs kriminālprocesu par nelikumīgi pilotētajiem droniem Rīgas lidostas teritorijā.

Janvāra beigās Siliņa uzdeva SM līdz 5.februārim izvērtēt līdzšinējos rīcības algoritmus un iespējamos tos uzlabojumus, kā arī sniegt amatpersonu, tostarp Rīgas lidostas, CAA un "Latvijas gaisa satiksmes", atbildības vērtējumu saistībā ar dronu incidentu 13.janvārī Rīgas lidostā.

Savukārt SM līdz 11.februārim plānoja sniegt redzējumu par īstermiņa un ilgtermiņa risinājumiem aviācijas un citu kritiskās infrastruktūras objektu drošības nodrošināšanai pret nesankcionētiem dronu lidojumiem.