Siliņa atklāj "valdības 4x4 uzrāviena" prioritātes

© Dmitrijs Suļžics/MN

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) līdz ar valdības "restartu" sola ieviest "zaļo koridoru" jeb pretimnākošāku pieeju militārajai ražošanai, nodrošināt lielāku atbalstu ģimenēm un par ceturtdaļu mazināt birokrātiju valsts pārvaldē.

Kā preses konferencē žurnālistiem teica Siliņa, "valdības 4x4 uzrāviena" prioritātes būs drošība, ģimenes atbalsts, ekonomikas izaugsme un birokrātijas mazināšana par 25%.

Siliņa sacīja, ka "zaļo koridoru" militārajai ražošanai paredzēts ieviest līdz šī gada otrajam ceturksnim. Nākamajā gadā aizsardzības spēju stiprināšanai plānots novirzīt vismaz 4% no IKP, vēlāk tuvojoties 5%. Savukārt šī gada otrajā ceturksnī plānots, ka darbu uzsāks Krīzes vadības centrs, kas gan jau ir sen aizsākta iecere.

Līdz šī gada ceturtajam ceturksnim plānots iekārtot 500 patvertnes un rast finansējumu to skaita palielināšanai, sola premjere.

Jautājumā par ģimenes atbalstu līdz šī gada trešajam ceturksnim plānots palielināt pabalstu ģimenēm ar bērniem, pilnveidot pabalsta sistēmu, veicinot pirmā un otrā bērna dzimšanu.

Līdz šī gada otrajam ceturksnim plānots nodrošināt papildu finansējumu zemas īres mājokļu būvniecībai un ieviest atbalstu mājokļu kreditēšanai reģionos, teikts "valdības uzrāviena" plānā.

Siliņa norādīja, ka līdz gada ceturtajam ceturksnim iecerēts jauns bērnu pieskatīšanas pakalpojums un pieejamāka veselības aprūpe bērniem. No septembra skolās jāievieš "Programma skolā" finansēšanas modelis.

Ekonomikas izaugsmes jomā līdz gada otrajam ceturksnim tiek solīts sākt darbu mākslīgā intelekta centram. Tāpat līdz šim laikam plānots vienkāršot un darīt lētāku pārkreditēšanu procesu juridiskām personām, izstrādāt krājaizdevu sabiedrību regulējumu finansējuma pieejamībai uzņēmējiem īpaši reģionos.

Plānots panākt, lai līdz šī gada ceturtajam semestrim par 20% pieaug Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras piesaistīto investīciju apjoms.

Siliņa solās par 25% mazināt birokrātiju. Iecerēts līdz gada ceturtajam ceturksnim drošībai un atbalstam ģimenēm pārvirzīt 5% no budžeta finansējuma, samazinot un efektivizējot valsts pārvaldes funkcijas. Plānots arī vismaz 5% publisko pakalpojumu funkciju nodot privātajam sektoram.

Savukārt līdz gada otrajam ceturksnim iecerēts paaugstināt minimālo publisko iepirkumu slieksni, kā arī samazināt birokrātiju Eiropas fonda finansējumu iegūšanai un izmantošanai.

Siliņa, "restartējot" savas valdības darbu, nolēmusi nomainīt satiksmes ministru Kasparu Briškenu (P), izglītības ministri Andu Čakšu (JV) un labklājības ministru Uldi Auguli (ZZS).

Runājot par ministriem, kuriem būs amats jāpamet, Siliņa sacīja, ka pēc sarunām ar visiem ministriem secinājusi, ka ir vajadzīgi jauni līderi. Viņa norādīja, ka izsaka pateicību līdzšinējiem ministriem par darbu.

Nākamajiem ministriem nepieciešams "svaigs skatījums" uz nozari, lai tiktu galā ar to izaicinājumiem, sacīja premjere.

Siliņa ir aicinājusi koalīcijas partnerus deleģēt jaunus ministrus.

Viņa arī norādīja, ka ar ministru nominēšanu kavēties nevar un jauni ministri amatos būtu jāapstiprina jau nākamajā Saeimas sēdē.

Latvijā

Jaunā situācija pasaules politikā prasa spēju ātri, izlēmīgi un pareizi pieņemt valstiski tālejošus lēmumus. Ko mēs no šīm kvalitātēm redzam mūsu Latvijas politikā? Atbilde uz šo jautājumu katram no mums ir zināma. Tādēļ nolēmām palūkoties, kā Latvijas politiskās partijas organizē sev jauno kadru piesaisti. To skaidrojot, mēģinājām arī saprast, vai mūsu politisko partiju iekšienē ir jūtama vēlme meklēt un atrast jaunus līderus.

Svarīgākais