VNĪ pērn pārdevuši 117 valsts nekustamos īpašumus

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pagājušajā gadā atsavinājusi 117 valsts nekustamos īpašumus par kopējo summu 14,48 miljoni eiro, aģentūru LETA informēja VNĪ pārstāvji.

No īpašumu atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem citu valsts nekustamo īpašumu sakārtošanai novirzīti 4,12 miljoni eiro.

Apjomīgākie ieguldījumi veikti "Riga Makerspace" pārbūvē - 1,4 miljoni eiro un Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja (PSMVM) piebūves būvkonstrukciju un inženiertīklu projektēšanas un būvdarbu izmaksu segšanā - 385 000 eiro.

Savukārt 2025.gadā no valsts nekustamo īpašumu atsavināšanas ieņēmumiem plānots valsts nekustamajos īpašumos ieguldīt aptuveni 1,5 miljonus eiro.

VNĪ valdes loceklis Andris Vārna skaidro, ka šobrīd būtiski samazinās valsts iespējas finansēt dažādas nekustamo īpašumu attīstības ieceres, tādēļ pieaug alternatīvu finansējuma avotu piesaistes nozīme. Viens no rīkiem kā VNĪ var rast nepieciešamo finansējumu valsts nekustamo īpašumu sakārtošanai ir īpašumu, kuriem nav nākotnes pielietojuma un attīstības ieceres publiskā sektora izmantošanai, atsavināšana un iegūto līdzekļu novirzīšana pamata portfelī esošo īpašumu pielāgošanai un attīstībai.

Īstenojot publiskā sektora centralizāciju, atsavināšanai tiek novirzīts arvien lielāks skaits īpašumu, tostarp Vecrīgā. Analizējot VNĪ darījumus pēdējo divu gadu periodā, Vārna secina, ka Vecrīgas īpašumiem darījumu cena joprojām krītas - atkarībā no īpašuma novietojuma un lieluma, tendence ir pozitīvāka mazu un kompaktu nekustamo īpašumu iegādē. Piemēram, nekustamais īpašums Kaļķu ielā 24, tika atsavināts tikai septītajā izsolē par 1,84 miljoniem eiro, kas ir par 1,82 miljoniem eiro mazāk nekā pirmās izsoles sākuma cena.

Savukārt Rīgas centra nekustamiem īpašumiem, kas var tikt attīstīti dzīvojamā segmenta tirdzniecībai, cena vidēji tika pārsolīta par 30%, piemēram, vēsturiskais namu Brīvības ielā 68, Rīgā, nosolīja par 4,19 miljoniem eiro, kas ir par 1,49 miljoniem eiro vairāk nekā noteiktā izsoles sākumcena.

Vārna skaidro, ka tas norāda uz nākotnes plāniem attīstīt un nopelnīt tieši dzīvojamo īpašumu tirgū.

Tāpat Vārnas ieskatā tas joprojām norāda par iespējām īstenot biznesa plānus dzīvojamā segmenta pārdošanas procesā, interesi renovētu dzīvokļu iegādē.

Kopumā, pēc VNĪ vērtējuma, Latvijas nekustamā īpašuma tirgū 2024.gadā turpinājās stabilizācija kopš 2022.gada lejupslīdes. Vārna informē, ka šobrīd nekustamā īpašuma tirgū ir interese par dzīvokļu īpašumiem, kā arī jūtama investoru piesardzība komercplatību iegādes ziņā. Pēdējā segmentā novērojams neliels darījumu skaita un cenu pieaugums, īpaši jauno biroju projektu segmentā.

Atbilstoši VNĪ stratēģijai viens no kapitālsabiedrības mērķiem ir palielināt vērtīgo un aktīvi izmantoto īpašumu īpatsvaru valsts īpašumu portfelī, vienlaikus samazinot īpašumu, kuriem nav nākotnes pielietojuma un attīstības ieceres publiskā sektora izmantošanai, īpatsvaru.

Viens no mehānismiem, kā to panākt, ir atsavināt nevajadzīgos īpašumus un no citām valsts pārvaldes iestādēm pārņemt neaktīvos vai nevajadzīgos īpašumus, bezmantinieku mantu un to atsavināt, tādējādi nodrošinot to attīstības iespējas.

VNĪ izveidota 1996.gadā, un tās vienīgā īpašniece ir Finanšu ministrija.