Rinkēvičs: Latvijai ir jāiegādājas dažāda veida pretgaisa aizsardzības sistēmas
Latvijai un citām NATO un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm jādomā par radikālu bruņoto spēku skaita palielināšanu, uzskata Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.
Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena otrdien iepazīstināja ar plānu, lai mobilizētu aptuveni 800 miljardus eiro Eiropas aizsardzībai un palīdzētu sniegt tūlītēju militāru atbalstu Ukrainai, ar šo paziņojumu nākot klajā pēc ASV lēmuma apturēt militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai.
Latvijas prezidents otrdien pēc tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Daigu Mieriņu (ZZS) pauda, ka par EK plānu ceturtdien, 6.martā, plašāk diskutēs Eiropadomē. Viņš pieminēja, ka plānā piedāvāti vairāki elementi, piemēram, nacionālajā līmenī budžeta deficīta izņēmums aizsardzības investīcijām, kopējais finansējums Eiropas aizsardzības spēju un industrijas attīstībai.
"Tās ir labas un pozitīvas ziņas. [..] Ņemot vērā notikumu attīstību gan saistībā ar Ukrainu, gan ar ASV palīdzības apturēšanu Ukrainai, kas gan vēl nav oficiāli paziņota, bet tiks, tas ir pareizas solis," sacīja Rinkēvičs.
Viņš akcentēja, ka plāns mobilizē Eiropu atbalstīt savu aizsardzību un Ukrainu kritiski nepieciešamajās jomās. Rīgas pils saimnieka ieskatā šis ir brīdis, par ko daudz ir runāts gan nacionālā, gan Eiropas līmenī. Rinkēvičs akcentēja, ka aizsardzība, drošība ir prioritāte numur viens, taču tas maksā naudu, kas ir jāatrod. Viņš arī piebilda, ka tas ir ne tikai naudas jautājums, tam seko jautājums par konkurētspējas attīstību.
"Mēs varam nopirkt, saražot visu, kas nepieciešams, bet Latvijai, NATO un ES dalībvalstīm jādomā par radikālu bruņoto spēku palielināšanu. Plāns ir solis pareizajā virzienā, un es to atbalstu, taču kāds būs diskusiju rezultāts Eiropadomē, uzzināsim ceturtdienas vakarā," teica Valsts prezidents.
Viņš arī uzsvēra, ka ne Latvija, ne Eiropa nevar atļauties vājumu. Lai Eiropa un Latvija būtu stipra, par to būs jāmaksā. Valsts prezidents arī norādīja, ka Saeimai un valdībai būs jāpieņem virkne jautājumu budžeta kontekstā.
Valsts prezidents klāstīja, ka ir jāpārskata dažāda veida birokrātiskās procedūras un tās jāsamazina, jāizvērtē atsevišķu programmu apvienošana vai samazināšana. Viņš piekrita, ka miera apstākļos noteiktas programmas ir svarīgas, taču krīzes situācijā ir jāpārdomā to lietderība. Tāpat ir jāskatās, ka var finansēt gan aizsardzību Latvijā, gan ES ar valsts budžeta deficīta palīdzību.
"Budžeta deficīts nozīmē, ka mēs aizņemamies finanšu līdzekļus, taču tie ir jāatmaksā. Tas uz kādu laiku ir zināms plāksteris. Taču tā nav kaut kāda nezināma papildu nauda," sacīja Rinkēvičs.
Viņš atzīmēja, ka EK prezidente piedāvā skatīties uz līdz šim neapgūto dažāda veida ES finanšu programmu konsolidāciju par labu aizsardzībai. Valsts prezidents teica, ka, ja tas palīdz finansēt Latvijas aizsardzību un Eiropas kopējo aizsardzību, tas ir apsverams solis.
Taujāts, kas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) patlaban ir vajadzīgs visvairāk, Valsts prezidents akcentēja, ka NBS komandieris ir skaidri definējis prioritātes. Rinkēvičs sacīja, ka detaļas viņš nedrīkst atklāt, taču Latvijai ir konkrēts NATO plānošanas instruments un uzdevumi NATO kontekstā. Viņš skaidroja, ka Latvijai ir jāiegādājas dažāda veida pretgaisa aizsardzības sistēmas un jānopērk dažāda veida munīcija. Tāpat ir arī jāattīsta sauszemes spēku kaujas tehnika.
Kā vēstīts, EK sniegs aizdevumus dalībvalstīm 150 miljardu eiro apmērā, ko varēs izmantot pretgaisa un pretraķešu aizsardzībai, artilērijas sistēmām, raķetēm un munīcijai, droniem un pretdronu sistēmām, kā arī citām vajadzībām, sākot no kiberdrošības līdz militārajai mobilitātei.
Fon der Leiena pauda cerību, ka kopā ar privāto kapitālu un papildu finansējumu Eiropas Investīciju bankai viņas priekšlikums varētu mobilizēt teju 800 miljardus eiro aizsardzībai. Jaunais fonds ir daļa no priekšlikuma, ko EK prezidente iesniedza ES valstīm pirms gaidāmā ES līderu ārkārtas samita.
Savā plānā par bloka pārbruņošanu EK prezidente arī ierosināja piešķirt dalībvalstīm lielāku rīcības brīvību aizsardzības izdevumiem saskaņā ar ES parasti stingrajiem parāda un budžeta deficīta noteikumiem un pārdalīt pieejamos reģionālās attīstības fondus militāriem ieguldījumiem.