Tiesa atkārtoti vērtēs vai "Latvijas gāzes" 109,7 miljonus eiro dividendes izmaksāt Krievijas kompānijām
Rīgas apgabaltiesa 22.aprīlī plkst.10 plāno turpināt skatīt jurista Mārtiņa Kvēpa apelācijas sūdzību par spriedumu, ar kuru noraidīta viņa prasība atzīt par spēkā neesošu AS "Latvijas gāze" (LG) ārkārtas akcionāru sapulces lēmumu par dividenžu izmaksu tā laika sabiedrības akcionāriem, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.
Iepriekš Ekonomisko lietu tiesa prasību pilnībā noraidīja, bet Kvēps spriedumu pārsūdzēja.
LG 2023.gada ārkārtas akcionāru sapulcē pieņēma lēmumu izmaksāt dividendēs tās iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu 109,7 miljonu eiro apmērā jeb 2,75 eiro uz vienu akciju.
Kvēps iesniegumā tiesai norādīja, ka LG, iespējams, nelikumīgi izmaksājusi dividendēs vairākus miljonus eiro bijušajam uzņēmuma akcionāram, Krievijas uzņēmumam "Gazprom" un arī "Itera Latvija", kuru faktiski kontrolē cits Krievijas enerģētikas uzņēmums "Rosneft".
Viņš uzskata, ka akcionāru sapulces lēmums ir pretējs likumam un Latvijas publiskajām interesēm, un labiem tikumiem, tātad - spēkā neesošs. Apstrīdētais lēmums ir darījums ar Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautām juridiskām personām - "Itera Latvija" un "Gazprom", kā arī akcionāru sapulcē nav ievēroti balsošanas noteikumi, un tas būtiski ietekmējis balsošanas rezultātu, jo lēmums tika pieņemts akcionāru sapulcē, kurai nebija atbildētājas statūtos noteiktā kvoruma, pauda jurists. Kvorumā tika ieskaitītas arī "Gazprom" balsis, lai gan tai tiesību balsot nebija, pamatojoties uz Akciju atpirkšanas likumu, uzskata Kvēps.
LG prasību neatzina.
Pirmās instances tiesa nekonstatēja, ka "Itera Latvija" un "Gazprom" būtu sankcijām pakļautas personas atbilstoši ES regulām. Līdz ar to neapstiprinājās, ka lēmums būtu pretrunā ar regulām un pretrunā ar Starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likumu.
Tāpat neapstiprinājās, ka apstrīdētajā akcionāru sapulces lēmumā būtu pārkāpti balsošanas noteikumi un ka tas būtu būtiski ietekmējis balsošanas rezultātu, jo lietā esošie pierādījumi un faktiskie apstākļi neliecināja, ka sapulces norises brīdī pastāvētu "Gazprom" balsstiesību izmantošanas aizliegums.
Tiesa secināja, ka konkrētais apstrīdētais lēmums attiecas uz visu atbildētājas konkrētā perioda peļņas sadali un visu akcionāru tiesībām uz dividendi, neizdalot atsevišķus akcionārus.
Savukārt to, ka naudas līdzekļi aprēķināto dividenžu apmērā netiek izmaksāti kādiem konkrētiem akcionāriem, kuriem tiek piemērotas vai attiecinātas sankcijas, regulē Starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju likums, kas nodrošina, ka sankcijām pakļautām un saistītajām personām līdzekļi nav pieejami. Tāpat ir noteiktas attiecīgās iestādes, kurām var ziņot par pārkāpumiem un kuru kompetencē ir uzraudzīt sankciju izpildi. Līdz ar to tas atbilst gan Latvijas publiskajām interesēm, gan arī starptautiskajai nostājai šajā jautājumā, kā arī nevar būt pretrunā labiem tikumiem, uzskata tiesa.
Jau ziņots, ka "Latvijas gāzes" koncerna apgrozījums 2023.gadā bija 159,819 miljoni eiro, kas ir 4,4 reizes mazāk nekā 2022.gadā, kad dabasgāzes cenas piedzīvoja milzu kāpumu, kā arī uzņēmums cieta 56,911 miljonu eiro zaudējumus pretstatā peļņai gadu iepriekš.
"Latvijas gāzes" pamatkapitāls ir 55,86 miljonu eiro apmērā. Šobrīd "Latvijas gāzes" kapitālā 28,97% pieder "Rietumu bankai", 27,85% - "Energy Investments", 18,26% - "Uniper Ruhrgas International", 16% - "Itera Latvija", 6,15% pieder "Haupas", bet 2,77% pieder pārējiem akcionāriem.
"Latvijas gāze", pēc kompānijas mājaslapā minētās informācijas, nodrošina dabasgāzes vairumtirdzniecību un pārdošanu biznesa klientiem Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Somijā. Tāpat kompānija Latvijā tirgo dabasgāzi mājsaimniecībām.