Tiesneša Borisa Geimana vadītā tiesas sastāva lēmums t.s. Lemberga prāvā ierobežot aizstāvības pusei tiesības pratināt lieciniekus raisa neizpratni aptaujātajos krimināltiesību speciālistos.
Likums tiesai neparedz tiesības ierobežot procesa dalībniekiem iespējas pārbaudīt pierādījumus, tiesa nedrīkst iejaukties nedz apsūdzībā, nedz aizstāvībā, taču, ja tienesis tādējādi vēlējies paātrināt procesa izskatīšanas gaitu, viņam bija jārīkojas citādi, piemēram, viņš varēja tiesas sēdes nozīmēt biežāk un garākas. Bet procesa paātrināšanas vārdā pārkāpt likumā noteikto vienlīdzības principu nedrīkst, secina Neatkarīgās aptaujātie krimināltiesību speciālisti.
Bijusī Ģenerālprokuratūras Sevišķi smago noziegumu pārvaldes priekšniece, bijusī Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienesta vadītāja Rita Aksenoka uzsvēra, ka valsts apsūdzības uzturētājiem, apsūdzētajiem, cietušajiem, viņu aizstāvjiem kriminālprocesā ir vienādas tiesības. «Vienīgais, ko tiesnesis var darīt, ir noraidīt uzdoto jautājumu, ja tas neattiecas uz lietu. Nekādu citu ierobežojumu nav. Bet var jau būt, ka kriminālprocesā atkal izdarīti kādi grozījumi. Tagad jau neko nevar zināt.»
Vaicāta, kā tiesnesim būtu pareizāk rīkoties, lai paātrinātu procesa gaitu, bet neierobežotu apsūdzēto tiesības, R. Aksenoka teica: «Tā ir tiesneša darīšana. Lai viņš vairāk stundu dienā strādā vai kā savādāk, bet nevar uz procesa paātrināšanas rēķina ierobežot procesa dalībnieku tiesības. Tas ir pretlikumīgi. Uz kriminālprocesa termiņu saprātīguma rēķina procesa dalībnieku tiesības nedrīkst ierobežot! Tādā gadījumā tienesim vajadzēja izskaidrot, kādēļ viņš tādu lēmumu pieņēmis, bet viņš jau nevar izskaidrot. Viņš nevar izskaidrot, jo procesā nav paredzēta procesa dalībnieku tiesību ierobežošana.»
Kriminologs, zvērināts advokāts Andrejs Vilks par tiesneša lēmumu ierobežot tiesības pratināt pauda neslēptu izbrīnu: «Esmu zvērināts advokāts. Procesos, kuros esmu piedalījies, tiesa šādu praksi nav realizējusi. Kriminālprocesa likuma 48. pantā tiesai ir noteiktas funkcijas. Šī panta otrās daļas trešais punkts nosaka, ka tiesa kā procesa virzītājs nedrīkst iejaukties apsūdzības uzturēšanā un aizstāvības realizēšanā. Tādēļ pēc būtības šādu ierobežojumu nedrīkstētu būt. Vienīgais ierobežojums, kas varētu būt, ir Kriminālprocesa likuma 14. pants, kurš nosaka tiesības uz procesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, kas savukārt atkarīgs no lietas sarežģītības un apjoma. Bet saprātīguma termiņi nedrīkst ietekmēt personu, tās stāvokli, statusu. Kriminālprocesa likuma 8. pants nosaka, ka kriminālprocesā ir vienlīdzības princips visām kriminālprocesā iesaistītājām personām. Apsūdzības un aizstāvības funkciju veikšanai nekādi ierobežojumi nav noteikti.
Ja lietā ir daudzas epizodes, daudz apsūdzēto un aizstāvju kā, piemēram, krimināllietā par masu nekārtībām, bez šaubām, lietas izskatīšana var ievilkties. Jēdziens «sapratīgs termiņš» ir ļoti nosacīts. Neraugoties uz apsūdzēto un aizstāvju skaitu, lietas apjomu, nedrīkst aizstāvībai ierobežot tiesības realizēt savas funkcijas. Ja nav iespējams nopratināt liecinieku par jautājumiem, kuri saistīti ar konkrēto lietu, apelācijas instancē arī būs liegtas iespējas neizskatītos jautājumus izskatīt, un tādējādi kriminālprocesā nebūs iespējams realizēt objektivitātes principu.»
Vaicāts, ko pēc diskriminējošā tiesas lēmuma darīt procesa dalībniekiem, A. Vilks skaidroja: «Aizstāvjiem jāsniedz sūdzība, ka tiesas lēmums ir pretrunā ar spēkā esošām kriminālprocesa normām. Ja fakti netiks fiksēti liecībās, tiem netiks pievērsta vajadzīgā uzmanība, apsūdzēto pozīcijas būs vājākas.»
Jāatgādina, ka novembra sākumā B. Geimans pasludināja tiesas lēmumu, ka apsūdzētajiem un viņu aizstāvjiem Ventspils uzņēmēja Oļega Stepanova pratināšanai atvēlētas tikai sešas tiesas sēžu dienas, jeb tikpat, cik pirms tam prokurori tiesas zālē pratināja O. Stepanovu. Prokuroriem klaušināt O. Stepanovu bija iespējas arī pirmstiesas izmeklēšanas laikā, kas ilga gandrīz desmit gadus. Pirmstiesas izmeklēšanas procesa virzītājs prokurors Andis Mežsargs ar O. Stepanovu pat tērzēja restorānā Rīdzene. Apsūdzētajiem šādas iespējas bija liegtas, jo viņi O. Stepanovam saskaņā ar drošības līdzekli nedrīkstēja pat tuvoties.