Simtiem zvanu uz uzticības tālruņiem liecina, ka Ziemassvētku laiks un jaunā gada sākums izraisa depresīvas sajūtas un pat pašnāvnieciskas domas ne tikai pieaugušajiem, bet arī bērniem.
Svētkiem beidzoties, vilšanās sajūta un nomāktība nebūt nepazūd kā uz burvju mājienu. Tā var ieilgt, izraisot gan veselības problēmas, gan novest līdz suicīdam.
Pirmssvētku un pēcsvētku depresija ir aktuāla, nevis izdomāta problēma, uzsver krīžu un konsultāciju centra Skalbes psiholoģe Inese Ruka. Kopš decembra vidus divi desmiti cilvēku pa telefonu stāstījuši par pašnāvības domām vai pat mēģinājumiem. Savukārt Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa psihologi 25. un 26. decembrī uzklausīja 384 zvanītājus – ne tikai bērnus, bet arī pieaugušos.
Risinājums – pašnāvība
«Šajā laikā zvana par smagākām tēmām. Ziemassvētki tiek pozicionēti kā ģimenes svētki. Ja cilvēkam ģimenes nav, ja nevar būt kopā ar to vai ir sliktas attiecības, tad svētkos spriedze palielinās,» skaidro I. Ruka. Novērots, ka jau pirms Ziemassvētkiem un vēl pēc Jaungada uzticības telefona konsultanti Skalbēs saņem vairāk zvanu par pašnāvībām. No 15. decembra līdz vakardienai domas par pašnāvību bijušas 13 zvanītājiem, četri atzinušies, ka mēģinājuši atņemt sev dzīvību, bet trīs cilvēki stāstījuši par reālu pašnāvības plānu. Uzticības telefona darbinieki zina – jo detalizētāks plāns, jo lielāka iespēja, ka cilvēks ir gatavs to īstenot, tobrīd neredzot citu izeju. Tāpēc, lai cik situācija šķistu biedējoša, ar potenciālo pašnāvnieku ir jārunā un viņš jāuzklausa. Arī Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa konsultante psiholoģe Marija Sorokina Neatkarīgajai atzīst, ka nereti bērns, kurš ģimenē vai skolā jūtas pamests un nesaprasts, var noslēgties sevī un klusībā apsvērt domu par pašnāvību.
Bērni jūtas vientuļi
M. Sorokina informē, ka Ziemassvētku dienās tika saņemti 384 zvani un sniegtas 64 konsultācijas, katra bijusi vismaz stundu ilga. Daudzi runājuši par vientulību un šķiršanos, dalījušies pārdomās par labo un ļauno un stāstījuši par attiecībām ģimenē, tajā skaitā – par vardarbību.
Pusaudži pa telefonu jokojot taujājuši, vai pie viņiem atnāks Ziemassvētku vecītis un atnesīs dāvanas. «Nekad nevar zināt, kas slēpjas aiz joka, varbūt – nopietna problēma,» skaidro psiholoģe. Bērns vienkārši nezina, kā iesākt runāt. Turpinot sarunu, atklājas patiesais zvanīšanas mērķis. Piemēram, fakts, ka ļoti daudz jautājumu tika uzdots par vecāku šķiršanos, liecina, cik sāpīga šī problēma ir viņu bērniem.
Kad plāni sabrūk
Pēc Jaungada stress var palielināties, jo cilvēks ir sevi maldinājis ar cerībām – nu tikai sāksies jauna dzīve. Taču nekas nav mainījies. «Pēcsvētku nomāktība var ilgt visu janvāri un vērojama arī februāra sākumā. Sākoties jaunam gadam, cilvēks apņemas, ka sāks sportot, izlīgs ar ģimeni, veidos attiecības, ēdīs veselīgi, tievēs. Paiet janvāris, un viņš konstatē – neko neesmu izdarījis. Rodas vilšanās, cilvēks vaino sevi – apņēmos un nesanāca. Nomāktība palielinās. Citi pirms svētku un pēcsvētku nomāktību aizstāj ar melno humoru, bet arī tā izpaužas krīzes,» brīdina I. Ruka.
Skalbju uzticības tālruņa statistika liecina: nepilnu triju nedēļu laikā par depresīvu noskaņojumu stāstīja 42 zvanītāji, par vientulību – 45 cilvēki.
Palīdzi sev un citiem!
I. Ruka aicina pēc svētkiem apzināties, ka milzu plāni nav īstenojami ne vienā dienā, ne vienā mēnesī. «Protams, vajadzētu meklēt patieso nomāktības cēloni, ja šīs emocijas nepāriet, ikdienā var sevi iepriecināt,» iesaka psiholoģe. Piemēram, apzināti meklēt lietas, kas iepriecina, un regulāri, katru dienu vai nedēļu, paveikt kaut ko uzreiz izpildāmu: garšīgi paēst, parunāties ar draugiem, noskatīties labu filmu.
Ja pamanāt, ka līdzcilvēks pēc svētkiem ilgstoši nejūtas labi, ieteicams aprunāties par to, kā viņš jūtas un kā varētu palīdzēt. Arī ar bērnu ir jārunā, tiklīdz viņš ir nomākts, nevēlas mācīties, kontaktēties ar draugiem.
***
UZZIŅAI
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116111, krīžu un konsultāciju centra Skalbes tālruņi 67222922, 27722292 (Bite)