Robežsargam Krāslavas novadā uzbrucis nelegālais imigrants

© f64.lv, Mārtiņš Zilgalvis

Krāslavas novadā viens no nelegālajiem imigrantiem mēģinājis atņemt robežsargam ieroci.

Valsts robežsardzes preses pārstāve Kristīne Pētersone aģentūrai LETA pastāstīja, ka 19.septembra vakarā Krāslavas novadā robežsargi konstatēja apmēram 40 personu grupu, kas nelikumīgi šķērsoja Latvijas robežu no Baltkrievijas puses.

Robežsargi pavēlējuši apstāties, taču personas sākušas skriet dažādos virzienos. Daļai personu izdevās atgriezties Baltkrievijā pa izgrieztu caurumu pastāvīgā žogā, bet otru daļu robežsargi aizturēja.

Veicot personu aizturēšanu, viena persona metās bēgt, tad strauji apstājās un, kad tai pietuvojās robežsargs, likumpārkāpējs mēģināja ieķerties robežsarga ieroča makstī un izraut no tās dienesta ieroci.

Robežsargs atvairīja šo ieroča atņemšanas mēģinājumu, taču likumpārkāpējam izdevās aizbēgt uz Baltkrievijas pusi.

Jau ziņots, ka šogad no Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgas šķērsošanas atturēti 4498 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ Latvijā uzņemti 18 cilvēki.

Valdība iepriekš nolēma līdz 31.decembrim pagarināt pastiprinātās robežapsardzības režīmu Baltkrievijas pierobežā. Līdz šim šāds režīms bija noteikts līdz 12.septembrim.

Pastiprinātās kontroles režīms noteikts Ludzā un Ludzas novada pagastos, Krāslavā un novada pagastos, Augšdaugavas novadā, Daugavpilī un Rēzeknes novada Kaunatas pagastā.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) vasaras izskaņā žurnālistiem pauda, ka patlaban nelegālās imigrācijas spiediens starp Baltijas valstīm un Poliju ir izlīdzinājies un zināmā mērā jau kļūst lielāks tieši uz Latvijas-Baltkrievijas robežas.

Nelegālo imigrantu pārvadāšana ir ienesīgs bizness, līdz ar to Krievijas un Baltkrievijas puses dienestu rīcība ir apzināta, piemēram, jau savlaicīgi gatavojot un novirzot uz robežu šādas personas, viņš teica.

Ministrs nenoliedza, ka pilnībā visu robežu nav iespējams izkontrolēt nevienā pasaules valstī, tāpēc daļai imigrantu tomēr izdodas to šķērsot. Ņemot vērā minēto, Latvijai ir jāturpina investēt optiskajos kabeļos viedās robežas izveidē, jo tas ļautu ātrāk reaģēt uz nelegāliem robežšķērsošanas gadījumiem. Patlaban process ir sācies un to paredzēts noslēgt nākamgad.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais