Meroni tiesā ierodas pa "Temīdas durvīm"

Liecinieks tā sauktajā Lemberga prāvā, prokuroru favorīts, Šveices advokāts Rūdolfs Meroni pēc vienas dienas pārtraukuma vakar tomēr ieradās tiesā.

Viņa ierašanās šoreiz bija ļoti efektīga – šveicieti apsargāja četri miesassargi, turklāt tiesas zālē R. Meroni ienāca pa durvīm, kas ved uz vissvarīgāko tiesas telpu – tiesnešu apspriežu istabu. Viņš pa šīm durvīm iesoļoja smaidīgs, tērpies rūtainā žaketē, gaišā kreklā, ar tradicionālo tauriņu, aiz sevis velkot lielu somu ar ritenīšiem, kuras saturs nav zināms.

Tiesas zālei, kurā notiek t.s. Lemberga prāva, ir divas durvis. Vienas ver vienkāršie mirstīgie – procesa dalībnieki, liecinieki, advokāti, klausītāji un pat prokurori. Savukārt tiesnešu apspriežu telpas jeb «Temīdas durvis» parasti ver tikai tiesneši un dažkārt – ļoti bikli – to palīgi. Pat rezerves tiesnese šajā procesā Ārija Ždanova tiesas zālē nenāk pa šīm durvīm.

Labi apsargāts

Lai gan pēc prokuroru lūguma, lai nosargātu viņu komercnoslēpumus, R. Meroni pratināšana notiek slēgtā tiesas procesā, kopā ar šveicieti tiesas zālē palika sēžam viens no četriem miesassargiem, kurš bija vissolīdāk tērpts. Situāciju ārpusē pie tiesas zāles durvīm modri uzraudzīja pārējie trīs miesassargi. To, ka viņi ir miesassargi, liecināja visiem četriem vienā ausī iespraustā sakaru ierīce ar vadiņu. Kad, sākoties sēdei, tiesas zāles durvis aizvērās, tās no ārpuses palika sargāt viens miesassargs. Pārējie divi devās pagalmā uzpīpēt.

Kā noskaidroja Neatkarīgā, ģenerālprokurors kādā citā procesā R. Meroni piešķīris speciālo procesuālo aizsardzību. Ņemot vērā, ka iepriekš uz tiesas sēdēm R. Meroni nāca bez miesassargiem, var secināt, ka speciālā procesuālā aizsardzība viņam piešķirta pēdējās dienās. Iespējams pat, ka tas noticis tikai pirmdien, kad pēkšņi viņš uz pratināšanu netika saukts, bet uz tiesas sēdi tika aicināta Finanšu ministrijas Tiesību aktu departamenta direktora vietniece Edīte Strazdiņa.

Vēl pirmdienas tiesas sēdes noslēgumā tiesnesis Boriss Geimans atzina, ka nevar prognozēt, vai uz nākamo tiesas sēdi ieradīsies R. Meroni. Tāpēc viņš pieļāva, ka šajā sēdē varētu uzklausīt un apspriest procesa dalībnieku lūgumus, nevis pratināt kādu no lieciniekiem.

Neviens neko nezina

Līdz šim nedz publiskā informācijas telpā, nedz kuluāros necirkulēja informācija, ka R. Meroni kāds būtu draudējis. Vienīgais publiski zināmais ir R. Meroni konflikts par akciju sabiedrības Ventbunkers pārvaldi, no kuras viņš tika izmests šā gada sākumā. Publiski zināms tikai tas, ka gan t.s. R. Meroni nometne, gan pašreizējā Ventbunkers vadība ir vērsusies tiesībsargājošās instancēs viena pret otru ar iesniegumiem un uz to pamata ierosināts kriminālprocess (vai vairāki).

Neatkarīgā no Ventbunkers akcionāru pārstāvjiem mēģināja noskaidrot, vai viņiem ir zināms, kādā kriminālprocesā R. Meroni varētu būt šobrīd noteikta procesuālā aizsardzība.

Pašreizējais Ventbunkers padomes priekšsēdētājs Olafs Berķis, vaicāts, vai nav R. Meroni adresējis draudus, vai nav notikusi kāda asa vārdu apmaiņa, teicās neko nezinām. Viņš piebilda, ka miesassargi ap R. Meroni neesot nekas neparasts. «Jau iepriekš ierodoties Latvijā, viņš bija aplikts ar miesassargiem,» teica uzņēmējs. Pēc viņa domām, miesassargi R. Meroni vajadzīgi, lai pasargātu viņu no atbildības, kuru par paveiktajiem pārkāpumiem varētu pieprasīt kompetentas amatpersonas, piemēram, policija.

Miljonāra Oļega Stepanova padomnieks Aleksandrs Niklass pēc konsultācijām ar šefu vai kādu citu kompetentu personu atzina, ka «mūsu galā pilnīgi nekas par to nav zināms».

Nevēlams advokāts

Pirmdienas tiesas sēdē notika vēl kas būtisks. Prokurors Aivis Zalužinskis gribēja pieteikt noraidījumu Aivara Lemberga advokātam no Šveices Rolfam Herteram. Jāatgādina, ka pirmoreiz prokurori pret advokātu R. Herteru vērsās jau pašā procesa sākumā pirms apmēram trijiem gadiem, mēģinot padarīt viņu par liecinieku. Toreiz tiesas zālē ap šo jautājumu notika milžu cīņas; jau tolaik prokuroru vēršanās pret R. Herteru tika skaidrota tieši ar R. Meroni bailēm no šā advokāta. Toreiz tiesa (tiesnesis B. Geimans un divi tiesas piesēdētāji – abi profesionāli juristi) ar ļoti izvērstu un šim procesam neparasti dziļi argumentētu lēmumu noraidīja prokuroru pretenzijas.

Savukārt šopirmdien tiesa nolēma pagaidām atturēties no A. Zalužinska lūguma uzklausīšanas, norādot, ka par šo jautājumu lietderīgi būs runāt vien tad, kad tiesas zālē ieradīsies pats R. Herters.