Tā dēvētajā Lemberga prāvā, kurā pēdējā laikā intensīvi skata apsūdzības epizodi par Ventspils Apvienotās Baltijas bankas (VABB) 2000. gadā izsniegto kredītu Ventspils brīvostai, nopratināti vēl divi liecinieki – bijusī Ventspils domes finanšu nodaļas vadītāja un Ventspils brīvostas valdes locekle Inta Komisāre un bijušais Valsts vides dienesta Ventspils reģionālās pārvaldes vadītājs un Ventspils domes deputāts Ilmārs Sekacis.
Pratināšanas notiek tad, kad uz tiesu nevar ierasties Rudolfs Meroni.
VABB kredīta epizodē šogad nopratināti jau astoņi liecinieki. Citas jaunas vēsmas pierādījumu pārbaudē šajā procesā nav. Līdzīgi kā iepriekšējie liecinieki, I. Komisāre un I. Sekacis atminējās augsto lēmumprojektu sagatavošanas kvalitāti Ventspils brīvostā un Ventspils domē, lēmumprojektiem pievienoto paskaidrojošo materiālu skrupulozitāti un to nozīmi lēmumu pieņemšanā, publisko iepirkumu organizēšanas izcilo profesionālo līmeni.
Abi liecinieki apgalvoja, ka, pildot dienesta pienākumus, lēmumus pieņēmuši patstāvīgi, pēc labākās sirdsapziņas, valsts un Ventspils interesēs. Abi norādīja, ka nav interesējušies par lēmumprojektos figurējušo kompāniju īpašniekiem vai patiesā labuma guvējiem. Galvenais kompānijas rādītājs, pēc abu ieskatiem, bijis tās finansiālie rādītāji un uzņēmējdarbības vēsture.
I. Komisāre apgalvoja, ka brīvostai kredīts bez nodrošinājuma no VABB bijis izdevīgs darījums. I. Komisārei un I. Sekacim radīja grūtības atcerēties 12 gadus vecus dokumentus.
Valsts apsūdzības uzturētāji liecinieci, finanšu speciālisti, tirdīja arī par būvniecības jautājumiem, vaicājot viņai par būvniecības kompānijas a/s Venceb specializāciju un ostas būvdarbu tehniskajiem parametriem. Finanšu speciālistei tika uzdoti jautājumi arī no detektīvdarbības jomas, vaicājot, kas bijuši advokāta Ginta Laiviņa-Laivenieka klienti un kādas juridiskās personas advokāts ir pārstāvējis.
Arī vides speciālistam un ķīmijas zinātņu doktoram I. Sekacim prokurori taujāja par ostā strādājošām būvfirmām un to vadītājiem, un valsts galvojuma atteikuma apstākļiem.
I. Sekacis sniedza svarīgas liecības arī citās epizodēs, norādot, ka vides atļaujas Ventspils brīvostā un Ventspils pilsētā strādājošajiem uzņēmumiem izsniegusi Valsts vides pārvalde, nevis pašvaldība. Savukārt vides licences, ko izsniegusi Ventspils dome, bijusi brīvprātīga vienošanās starp uzņēmējiem un domi. Bez Valsts vides pārvaldes atļaujas uzņēmumu darbība nav bijusi iespējama, turpretī, nesaņemot vides licenci no domes, uzņēmumu darbība nekādi nav bijusi ierobežota. Kā jau rakstīts, savukārt apsūdzībā teikts, ka Ventspils mērs Aivars Lembergs varējis kavēt uzņēmumu darbību, neizsniedzot vides licences.
VABB kredīta epopeja sākas ar to, ka 1999. gadā par finanšu ministru kļuva Tautas partijas pārstāvis Edmunds Krastiņš, kurš atteicās parakstīt valsts budžetā paredzētās valsts garantijas kredītiem Ventspils brīvostai. Tādējādi brīvosta palika bez līdzekļiem un iespējām turpināt iesāktos vērienīgos rekonstrukcijas darbus. Darbu pārtraukšana draudēja arī ar daudzmiljonu finansiālām sankcijām. Komercbankas bez nodrošinājuma – ieķīlātām piestātnēm un citiem ļoti vērtīgiem īpašumiem – kredītus Ventspils brīvostai nedeva.
No milzu zaudējumiem Ventspils brīvostu glāba Ventspils nafta, kura bez nodrošinājuma – faktiski uz goda vārda – izsniedza brīvostai 5 miljonus dolāru kredītu, kā arī kompānija Netherfin, kura VABB noguldīja 3 miljonu depozītu kā garantiju tikpat lielam kredītam. Ja Ventspils brīvosta kredītu bankai nebūtu atdevusi, Netherfin naudu būtu zaudējusi. Tomēr brīvosta kredītu atdeva, līdz ar to banka izmaksāja Netherfin depozīta procentus. Šajā faktā prokurori saskata noziegumu, jo, pēc viņu domām, kompānijas Netherfin patiesā labuma guvēji pastarpināti ir Aivars, Anrijs un Līga Lembergi. Šķiet, prokurori nav sapratuši, ja tas tā tiešām ir, tad Lembergi, riskējot ar naudu, izglāba valstij piederošas stratēģiski svarīgas infrastruktūras izbūvi, izglāba Ventspils un Latvijas godu. Joprojām no apsūdzības raksta un prokuroru jautājumiem nav saprotams, kurš darījums īsti ir noziegums – VABB izsniegtais kredīts brīvostai, vai Netherfin noguldītais depozīts VABB. Pat ja tiesā pierādīsies, ka A. Lembergs ir patiesā labuma guvējs Netherfin, tad arī nav skaidrs, kur ir noziegums – Netherfin ir juridiska persona, tās ieņēmumi nav un nevar būt A. Lemberga personīgie ieņēmumi.
Savukārt, ja noziegums ir tieši VABB izsniegtais kredīts brīvostai, tad A. Lembergs būtu jāapsūdz arī par to, ka brīvostai kredītu izsniedza Ventspils nafta, kurā viņš pastarpināti var tikt uzskatīts par patiesā labuma guvēju (kaut vai ņemot vērā deklarēto vienu a/s Ventbunkers akciju).