Lai gan jau 21. novembrī notiks Tautas partijas kongress, kurā plānots par partijas priekšsēdētāju ievēlēt Andri Šķēli, plānots, ka pavasarī partijai būs vēl viens kongress, kurā tā apstiprinās ekonomisko piedāvājumu uz oktobrī gaidāmajām 10. Saeimas vēlēšanām.
"Loģiski būtu, ja pavasarī TP sarīkotu vēl vienu kongresu, jo ekonomiskie procesi attīstīsies,” Neatkarīgajai skaidroja TP Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Vents Armands Krauklis. TP iekšienē tiek spriests, ka jau šobrīd nākt ar skaļu pieteikumu Šķēlem būtu daudz par agru. „To apzelētu un devalvētu politiskās greizsirdības dēļ,” spriež Krauklis. No TP politiķiem arī dzirdami apgalvojumi, ka Jaunā laika vadītās valdības nomaiņa nav dienaskārtībā. Tas sakrīt ar TP tālākās politiskās taktikas analīzi, kas izskan no malas.
Oktobrī, kad Šķēle paziņoja par savu atgriešanos oficiālajā politikā, no TP politiskajiem konkurentiem bija dzirdamas prognozes, ka visticamāk, Šķēles tālākā taktika būs kritizēt valdību un nepalaist garām īsto brīdi, kad izdarīt mēģinājumu to nomainīt, lai ekonomikas atveseļošanās jau būtu viņa kā premjera nopelns priekšvēlēšanu gadā. Visticamāk tas varētu notikt pavasara pusē, nevis drīz pēc 2010. gada budžeta pieņemšanas, par ko kuluāros bažījas premjera Valda Dombrovska partija Jaunais laiks. Cerības uz globālo ekonomikas atlabšanu, kura uz pavasara pusi varētu sākt sildīt arī Latviju, ir Šķēles patiesais plāns, jo citādi TP līderis ar to nevilcinātos, neoficiāli Neatkarīgajai izteicās kāds pieredzējis politiķis no citas partijas.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka, TP ne tikai vārdos, bet arī darbos plāno parādīt, ka balstās savos spēcīgajos reģionu līderos, tāpēc paredzams, ka 21. novembrī gaidāmajā kongresā tiks veiktas būtiskas izmaiņas partijas vadības struktūrā. Tāpat, gatavojoties kongresam, šaurā lokā tiek apspriesta iespēja iedibināt partijas priekšsēdētāja vietnieka amatu, bet tas varot arī nenotikt, jo daudzi tur saskata ne tikai plusus, bet arī riskus. Patlaban arī vēl nav izlemts, kā nodrošināt reģionu pārstāvju līdzdalību lēmumu pieņemšanā, bet apspriestas tiek versijas par īpašas lēmējinstitūcijas izveidi vai noteiktas reģionu pārstāvju kvotas paredzēšanu TP valdē. Citiem ticamāka šķiet versija, ka reģionu loma lēmumu izstrādē un pieņemšanā tiks nostiprināta ar citiem mehānismiem, veicot grozījumus statūtos. Zinātāji, kuri iesaistīti TP kongresa gatavošanā, Neatkarīgajai pastāstīja, ka pagaidām šie risinājumu vēl ir tikai ideju līmenī un konkrēti statūtu grozījumu varianti būs skaidri pēc pāris nedēļām, kad tie vēl būs jāapspriež partijas nodaļās.
Zinātāji piebilst, ka A. Šķēle pēc oficiālas atgriešanās TP priekšgalā vēlas savai jaunajai komandai atsijāt spēcīgus cilvēkus no reģioniem. Šobrīd TP valdē nebūtu neviena reģionu līdera, ja vien no politikas aizgājušās Helēnas Demakovas vietu nebūtu ieņēmis Cēsu mērs Gints Šķenders. No reģioniem izskanot kritika TP valdei par to, ka lēmumi tikuši pieņemti, neapspriežoties ar partijas nodaļām, un tieši valdes darbībā daudzi saskatot partijas pieļauto kļūdu cēloņus.