Pašnodarbinātās personas drīkst izmantot likumā noteiktās tiesības bērna piedzimšanas gadījumā, Neatkarīgajai apstiprināja Valsts darba inspekcija (VDI).
Diskusijas par pašnodarbinātas personas tiesībām izmantot bērna piedzimšanas atvaļinājumu uzjundīja prokuroru lūgums Rīgas Apgabaltiesai aicināt Zvērinātu advokātu padomi atņemt advokāta statusu Oskaram Rodem (attēlā). Savas alkas sodīt advokātu prokurori skaidroja ar to, ka O. Rode bez tiesas atļaujas izmantoja Darba likumā paredzēto 10 dienu atvaļinājumu tēvam pēc bērna piedzimšanas un tādējādi bija jāatliek dažas tiesas sēdes.
Advokāts – mazāk aizsargāts
Saņemtās atbildes no VDI apliecina, ka O. Rode pēc bērna piedzimšanas bija tiesīgs izmantot bērna tēvam likumā paredzēto atvaļinājumu. Turklāt, kā iepriekš norādīja pats O. Rode, viņam pašam ir tiesības izlemt, ar ko tieši viņš nodarbojas atvaļinājuma laikā.
VDI vadošais juriskonsults nereģistrētās nodarbinātības analītiķis–koordinators Vilnis Virza pašnodarbinātas personas tiesības skaidroja šādi: «Saskaņā ar likuma Par valsts sociālo apdrošināšanu 6. panta 3. daļu pašnodarbinātie, kuru ienākumi sasniedz Ministru kabineta noteikto obligāto iemaksu objekta minimālo apmēru, ir pakļauti maternitātes un slimības apdrošināšanai. Tātad arī viņiem ir tiesības izmantot likumā Par maternitātes un slimības apdrošināšanu noteiktās tiesības, piemēram, paternitātes pabalsta sakarā (pabalstu piešķir un izmaksā bērna tēvam par bērna piedzimšanas sakarā piešķirtā atvaļinājuma desmit kalendārajām dienām. Atvaļinājumu bērna tēvam piešķir tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas). Jāuzsver, ka pašnodarbinātajiem ir daudz zemākas garantijas nekā darbiniekam; viņš nav apdrošināts bezdarba gadījumam un pret nelaimes gadījumiem darbā, arodslimībām, pašnodarbinātai personai pašai jāuzņemas atbildība par darba aizsardzības līdzekļiem, darba drošību, nelaimes gadījumiem darbā (īpaši negatīvi – augsta riska nozarēs); netiek piemaksāts par darbu brīvdienās, svētku dienās, naktīs un virsstundu darbu, netiek piešķirts/apmaksāts ikgadējais atvaļinājums (tajā laikā darbiniekam ir jāstrādā), netiek izmaksāts atlaišanas pabalsts; netiek izmaksāta slimības nauda par pirmajām desmit slimošanas dienām, parasti netiek attiecināti arī koplīguma nosacījumi.»
Pretrunas skaidrojumā
Iepriekš tieslietu ministra preses sekretāre Neatkarīgajai norādīja: «Zvērināti advokāti piekopj brīvo profesiju, tātad ir pašnodarbinātas personas, uz kurām Darba likuma regulējums neattiecas.»
Savukārt premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke skaidroja: «Saskaņā ar Advokatūras likumu zvērināti advokāti ir brīva juridiska profesija un savā darbībā ir finansiāli patstāvīgi, tāpēc zvērināts advokāts nav uzskatāms par darbinieku Darba likuma izpratnē – Darba likuma attiecības ir saistošas, ja starp darbinieku un darba devēju ir noslēgts darba līgums. Taču, nezinot precīzāku informāciju par konkrēto gadījumu, ir grūti plašāk to komentēt. Jebkurā gadījumā premjera nostāja ir, ka spēkā esošās likumdošanas normas ir jāievēro gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem.»
Turpretī labklājības ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Sabīne Puķe, runājot par centieniem liegt tēviem izmantot bērna piedzimšanas atvaļinājumu, atbildēja: «Šāda situācija ir vērtējama kā darba likumdošanas pārkāpums un nav pieļaujama. Jūsu minētajai personai par šo gadījumu būtu jāvēršas ar iesniegumu Valsts darba inspekcijā!»
Mieles paliek
Patlaban konflikts starp prokuroriem un advokātu ir sevi izsmēlis, jo tiesa prokuroru lūgumu noraidīja. Taču advokātu aprindās mieles ir palikušas. Vairāki no viņiem Neatkarīgajai uzsvēruši, ka prokuroru vēlme sodīt O. Rodi vērtējama kā vēršanās pret advokatūru kopumā. Vairāki advokāti ir pauduši cerību, ka Zvērinātu advokātu padome šo incidentu neatstās neapmanītu un savu reakciju noformulēs nākamajā Zvērinātu advokātu padomes sēdē.
Šo konfliktu īpaši uzkurināja prokurors Juris Juriss, sniedzot plašsaziņas līdzekļiem izvērstus skaidrojumus par nepieciešamību sodīt advokātus. Vairāki lietpratēji šādu prokurora uzstāšanos plašsaziņas līdzekļos skaidroja ar J. Jurisa mērķi iegūt publicitāti, kas varētu palīdzēt nākotnē, kandidējot uz ģenerālprokurora amatu.