Advokāti Igaunijā uzskata, ka valsts viņiem maksā par maz

© Imago Images/Scanpix

Igaunijā tāpat kā daudzviet citur pasaulē tiek nodrošināti valsts apmaksāti advokātu pakalpojumi tiem apsūdzētajiem, kuri nevar atļauties paši algot juridiskos aizstāvjus. Taču avīze Eesti Päevaleht raksta - advokāti ir neapmierināti ar samaksu par viņu darbu, kas esot aptuveni trīs reižu mazāka nekā tā likme, ja viņi paši vienojas ar klientiem. Tādēļ juristi visiem spēkiem cenšas izvairīties no šī pienākuma un pastāv risks, ka daļai apsūdzēto pienācīga aizstāvība netiks nodrošināta.

Trauksmi sacēlusi Igaunijas advokātu kolēģija, kuras vadītājs Imbi Jirgens sūdzējies - kopš septembra strādāt valsts algotā darbā atteikušies desmitiem juristu. Viņš norādījis, ka kopš 2019. gada nav mainīta valsts noteiktā likme advokātiem, kuriem varasiestādes uzliek par pienākumu aizstāvēt apsūdzētos. Minimālā likme pašlaik ir 54 eiro stundā, bet privātajā praksē advokāti varot nopelnīt vismaz trīs reizes vairāk, skaidrojis Jirgens. Ja šī problēma netiks risināta, jau drīz vien var izveidoties situācija, kad daļa iedzīvotāju kļūs tiesiski neaizsargāti, jo valsts vairs nespēs nodrošināt viņu aizstāvību.

Igaunijas tieslietu ministrijas pārstāvji sabiedriskajam medijam ERR skaidrojuši, ka apzinās riskus, taču ministrija var darboties tikai tai atvēlētā budžeta ietvaros, un pašlaik tai neesot iespēju palielināt atalgojumu valsts norīkotajiem advokātiem. Savukārt finanšu ministrijas pārstāvis Viljars Pīps atteicies komentēt, vai nākamā gada budžetā šim mērķim plānots piešķirt papildus līdzekļus. Viņš gan norādījis, ka nākamgad parlamenta deputāti plāno apspriest grozījumus likumos, lai garantētu pienācīgu tiesisko aizstāvību visiem apsūdzētajiem. Taču pašlaik vēl nav panākta vienošanās pat par šo likumu koncepciju, tādēļ izteikt kādas prognozes un solījumus būtu pāragri.

Pasaulē

Pirms desmit gadiem šķita, ka pasaules kodolenerģijas nozare piedzīvo neatgriezenisku lejupslīdi. Tagad vairākas valstis, tostarp Apvienotā Karaliste, būvē jaunas atomelektrostacijas, ziņo Lielbritānijā bāzētais medijs "bbc.com". Ja pašreizējās tendences vēsta par jaunu kodolēru, ir kāda veca problēma – ko darīt ar uzkrātajiem radioaktīvajiem atkritumiem, no kuriem daži paliks bīstami simtiem tūkstošu gadu.