Mēs vēlētos vispirms risināt konstruktīvu dialogu ar veselības nozares vadību par iespējām palielināt medicīnas māsu un ārstu palīgu algas un tikai pēc tam domāt par protesta akcijām, Neatkarīgajai atzīst Latvijas Māsu asociācijas vadītāja Jolanta Zālīte.
Viņa cer, ka, aktualizējot situāciju, kādā pašlaik atrodas medmāsas un citi medicīnas darbinieki, izdosies panākt izpratni un jau šogad mainīt valdības noteikumus, kuri paredz zemāko pieļaujamo darba algas līmeni mediķiem. Medmāsu asociācija pauž satraukumu, ka pašlaik medmāsas alga pēc nodokļu nomaksas ir vidējās pensijas apmērā, tāpēc jāuzdod jautājums: uz kādu pensiju tad var cerēt medmāsas?
Lai gan Māsu asociācija, stāstot par medmāsu algām, tās salīdzina ar pedagogu darba samaksu, kas ir vidēji lielāka (pedagogi, aicinot palielināt algas, piesauc arī protesta akcijas), tomēr J. Zālīte saka: tas nav streika pieteikums. «Ar skaitļiem, faktiem un, jā, arī emocijām vēlamies pievērst uzmanību reālajai situācijai. Kāpēc tieši tagad? Tāpēc, ka Veselības ministrija nākusi klajā ar ziņojumu, kurā minēts, ka līdz 2019. gadam par trešo daļu samazināsies mediķu, tostarp medmāsu skaits. Taču, kā liecina asociācijas dati, jau tagad – salīdzinājumā ar 2009. gadu – medmāsu skaits valstī samazinājies par trīs tūkstošiem jeb 20 procentiem. Arī ministrijas dokumentā teikts, ka «māsu skaita samazinājums var negatīvi ietekmēt pacienta aprūpes procesa kvalitāti, pacienta ārstēšanās, atveseļošanās procesu un palielināt atkārtoto hospitalizāciju skaitu.»
«Par medmāsu darba apjoma pieaugumu liecina tas, ka pacientu gultas ārstniecības iestādēs atrodas koridoros, ka medmāsa darba maiņas laikā aprūpē 30 pacientus un lielākoties šie pacienti prasa intensīvu ārstēšanu un aprūpi,» stāsta J. Zālīte. Medmāsu zemāko pieļaujamo algu nosaka valdības noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu ārstniecības personām. Sertificētas māsas ar maģistra grādu zemākās algas robeža ir 236 līdz 270 lati (uz rokas), savukārt sertificētai māsai ar bakalaura grādu – 190 līdz 236, citām medmāsām vēl zemākas. J. Zālīte apliecina, ka vidējā alga, ko medmāsa vai ārsta palīgs saņem, ir lielāka par zemāko noteikto, proti, ap 300 latiem, tomēr tādu to padara piemaksas par darbu naktīs, darbs vairākas slodzēs un kvalifikācija. Medmāsas salīdzina algas ar zemāko noteikto pedagoģijā, un kā piemēru J. Zālīte min lektoru koledžā, jo medicīnas koledžā strādā arī medmāsas: «Pedagogam zemākā noteiktā alga ir 293 lati neto, bet medmāsai – 236–270, kas ir par sešiem līdz 19 procentiem mazāka. Mēs vēlamies panākt taisnīgumu.» Medmāsas arī aicina aktualizētos datus (ja šī zemākā algas robeža tiek mainīta) izmantot jau nākamā gada budžeta veidošanā, kā arī bez kavēšanās sākt darbu pie cilvēkresursu attīstības programmas veselības aprūpē.
Mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris piebilda, ka valdība ignorējusi sociālo partneru viedokli, aicinot nesamazināt veselības aprūpes finansējumu, un tas novedis pie katastrofālās situācijas nozarē. «Jūs man jautāsiet, vai nav nekā laba? Ir. Valdība ir apsolījusi, ka, pakāpeniski palielinot finansējumu veselības sistēmai, jau 2014. gadā izdevumi veselībai sasniegšot 4,5 procentus no IKP. Pašlaik tas ir zemākais visu pēdējo gadu laikā, proti, 3,3 procenti,» teic V. Keris.