Atšķirībā no Saeimas, kurā ir gan deputātu ētikas kodekss, gan Mandātu un ētikas komisija, kura bargi novērtēja Vienotības frakcijas vadītāja Dzintara Zaķa nodokļu «optimizācijas» gadījumu, ministra Edmunda Sprūdža darbavietā Ministru kabinetā nav nedz ētikas kodeksa, nedz institūcijas, kas vērtētu valdības locekļu ētiku.
Kā jau Neatkarīgā rakstīja, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra E. Sprūdža valsts amatpersonas deklarācija liecina, ka viņš veicis nodokļu «optimizāciju», nesaņemot algu par darbu sev piederošo uzņēmumu valdēs, bet gan pagājušā gada beigās saņemot 108 408 latu aizdevumu. Šo kredītu E. Sprūdžam izsniegusi viņam 100% piederošā SIA Sensum Solutions.
Turklāt pats E. Sprūdžs Neatkarīgajai atzina, ka viņš arī iepriekš no Sensum Solutions ir saņēmis aizdevumu – vairāk nekā 188 000 latu. Aizdevums bijis bezprocentu, bet par «nesaņemtajiem procentu ienākumiem» viņam «piederošais uzņēmums SIA Sensum Solutions ir nomaksājis uzņēmumu ienākuma nodokli saskaņā ar likuma par uzņēmumu ienākuma nodokli 12. pantu». Ko ar šo pasāžu E. Sprūdžs ir domājis, nav saprotams.
Darba algas aizstāšana ar aizdevumu valdes locekļiem, kuri vienlaikus ir arī konkrēto uzņēmumu īpašnieki, ir klasiska nodokļu «optimizācijas» shēma, kura Latvijā nav aizliegta, bet citur pasaulē tā tiek bargi apkarota ar milzu soda naudām un pat cietumsodiem.
Nav iespējams aprēķināt, cik lielu summu šādā veidā E. Sprūdžs ir optimizējis. Tomēr var aprēķināt, cik daudz nodokļos būtu viņam jāsamaksā, lai saņemtu darba algā, piemēram, minētos 108 408 latus. Lai saņemtu šādu algu, būtu jāsamaksā 36 121 latu liels iedzīvotāju ienākumu nodoklis un 17 863 lati obligātajās sociālajās apdrošināšanas iemaksās. Turklāt vēl 39 120 latu sociālajās iemaksās būtu jāsamaksā darba devējam, bet, tā kā E. Sprūdžs ir vienīgais Sensum Solutions īpašnieks, tad nosacīti var teikt, ka viņš šajā gadījumā ir arī darba devējs.
Jāatgādina, ka Dz. Zaķis ar Saeimas Mandātu un ētikas komisijas lēmumu tika kaunināts jau par to, ka, pērkot mašīnu, bija optimizējis aptuveni 8000 eiro. Savukārt basketbolists Andris Biedriņš atrāvās kriminālprocesu par vairāk nekā 10 000 latu nodokļu «optimizāciju», ko viņš bija veicis, pērkot krietni dārgāku transporta līdzekli – jahtu.
Uz Neatkarīgās publikāciju ministra E. Sprūdža atvaļinājuma laikā reaģēja viņa padomniece juridiskajos jautājumos Inga Antāne (viņas viedokli pilnībā publicējam portālā www.nra.lv). Kā jau ierasts šādos gadījumos, aizvainotā amatpersona noliedza ministra neētisku rīcību, kā arī meklēja pasūtījumu no kādiem ļaunajiem spēkiem un speciālu «kaitniecību ministram un viņa uzsāktajām reformām» pašvaldībās un ostās. Viņa uzsver, ka vilkt paralēles ar «tā saucamo Dz. Zaķa gadījumu» ir «nekorekti un neatbilstoši».
Vienlaikus ministra juridiskā padomniece savā vēstījumā divos gadījumos min nepatiesu vai vismaz neprecīzu informāciju. Pirmkārt, viņa raksta, ka minētie darījumi «nav notikuši, kamēr Edmunds Sprūdžs ir ministra amatā». Patiesībā E. Sprūdža amatpersonas deklarācija liecina, ka 108 408 latu aizdevums viņam izsniegts pērn pēc 17. oktobra, tātad jau tad, kad viņš bija valsts amatpersonas statusā.
Otrkārt, padomniece raksta, ka «kopš brīža, kad E. Sprūdžs ir apstiprināts ministra amatā, visa viņa darbība un laiks ir koncentrēti tikai ministrijas darba uzdevumu veikšanai». Arī šajā gadījumā E. Sprūdža amatpersonas deklarācija liecina, ka viņš šajā laikā ir nodarbojies ar biznesu, nodibinot jaunu uzņēmumu SIA Lobyte, kā arī pārdodot SIA Desumaize kapitāla daļas. Kā Neatkarīgajai skaidro pats E. Sprūdžs, šo darījumu summas nepārsniedz 20 minimālo mēnešalgu.
Uzņēmumu reģistra informācija datubāzē Firmas.lv liecina, ka ministrs SIA Desumaize kapitāla daļas pārdevis savam biznesa partnerim Edgaram Runcim. Tagad brāļiem Runčiem tieši vai pastarpināti pieder ne tikai SIA Desumaize, bet arī SIA Multimaize, SIA Sviestmaize un SIA Sieramaize.