Attīstītajās Eiropas un Ziemeļamerikas valstīs līdzīga nodokļu «optimizācija», kā veicis Latvijas vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs, nebūtu iespējama.
Labākajā gadījumā šāds «optimizētājs» tāpat būtu spiests krietnu summu samaksāt nodokļos, bet sliktākajā gadījumā viņš «izbaudītu» skarbas konkrēto valstu ieņēmumu dienestu represijas.
Ar bijušā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora, ekonomisko zinātņu doktora, šobrīd Rīgas Tehniskās universitātes Muitas un nodokļu katedras profesora Kārļa Ketnera palīdzību Neatkarīgā apkopoja ASV, Kanādas, Anglijas, Vācijas un Krievijas likumdošanas pamatnostādnes saistībā ar uzņēmumu īpašnieku aizņēmumiem no saviem uzņēmumiem.
Sprūdža shēma
Kā jau ziņots, E. Sprūdžam piederošie uzņēmumi viņam algu nemaksāja, toties tika izsniegts kredīts vairāk nekā 104 000 latu apmērā. Šis kredīts E. Sprūdža kopējās parādsaistības palielināja līdz 409 000 latu.
Ministra pielietotā shēma ļauj optimizēt obligātās sociālās iemaksas (35,09%) un iedzīvotāju ienākuma nodokli (25%). Visbiežāk ar šādas shēmas palīdzību tiek izmaksātas t. s. sintētiskās dividendes (angliski – constructive dividends). Ja paņemtais kredīts tiek atdots no dividendēm, tad Latvijas gadījumā būs jāsamaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis (15%) un kapitāla pieauguma nodoklis (10%), bet sociālās iemaksas vienalga paliks «optimizētas». Ja kredīts tiks atdots no naudas, kas saņemta par uzņēmuma pārdošanu, E. Srūdžam būs jāsamaksā 15% kapitāla pieauguma nodoklis (protams, ja šāds kapitāla pieaugums tiks konstatēts). Katrā ziņā nav iespējams sapelnīt 409 000 latu no ministra algas, no kuras tad visi «optimizētie» nodokļi tiktu samaksāti.
Sabalansēta likumdošana
Kā Neatkarīgajai norādīja K. Ketners, «ir valstis, kurās darbojas General anti avoidance rule (GAAR, latviski – vispārējas nodokļu pretapiešanas normas), kur šādus bezprocenta aizdevumus kompetentie ieņēmumu dienesti, veicot auditu, pārkvalificē par algota darba ienākumu. Bet ir valstis, kuras atstāj visu tā, kā ir, tādējādi ļaujot būtiski samazināt valstij maksājamo nodokļu apjomu».
Piemēram, Kanādā, Anglijā, ASV un Vācijā nodokļu likumos ir iestrādātas GAAR. Tur nodokļu optimizācijas shēmas īpašu guvumu to realizētājam nesniedz. Vienkāršā valodā – «optimizē», kā vēlies, bet nodokļus tā kā tā nāksies samaksāt. Pēc K. Ketnera teiktā, tāda situācija tiek panākta, ne tikai pateicoties šo valstu likumdošanā ieviestajām nodokļu pretapiešanas normām, bet arī ar līdzsvarotu nodokļu likumdošanu. Tas nozīmē, ka šo valstu nodokļu likumdošana ir pietiekami sarežģīta, sabalansēta un veidota tā, lai valsts sevi spētu pasargāt no mēģinājumiem apiet nodokļus. Turpretī Latvijā un Krievijā uzņēmēji var praktizēt izmaksāt darba algas vietā aizdevumus un tādējādi nostādīt sevi izdevīgākā pozīcijā.
Kanādā – 29%
Piemēram, Kanādas nodokļu likumdošanā precīzi tiek atrunāti gadījumi, kad akcionāri aizņemas no viņiem piederošajiem uzņēmumiem. Internetā pieejamajā Kanādas nodokļu likumdošanas avotā http://blog.taxresource.ca, sadaļā Nodokļu pamatlikums akcionāru aizņēmumam teikts: «.. ja korporācija izsniedz aizdevumu akcionāram, tad pilna šā aizņēmuma vērtība tiek ieskaitīta kā akcionāra ieņēmumi aizņēmuma saņemšanas gadā.» Tur arī norādīts, ka šis likuma noteikums ir spēkā pat tad, ja korporācija nav reģistrēta Kanādā. Tā kā pēc Kanādas likumiem aizņēmuma pilna summa tiek uzskatīta par akcionāra ieņēmumu, no aizņemtās summas nodokļos jāsamaksā vismaz ienākuma nodokļa apjoms. Kanādā par aizņēmumu virs 130 000 ASV dolāru būtu jāsamaksā 29% nodoklis.
Amerikā grūti izlocīties
ASV katram štatam ir sava nodokļu likumdošana, kura bieži vien ir ļoti atšķirīga. Pēc K. Ketnera teiktā, ASV vispār ir diskutabls jautājums, vai uzņēmums var darboties kā banka un sniegt aizdevumus. «Ja kādā štatā uzņēmuma iekšējie aizdevumi ir atļauti, tad ir jautājums – vai uzņēmums saņem procentus, un vai šie procenti atbilst tirgus vērtībai; vai uzņēmumam neveidojas nepamatoti zaudējumi, vai tas nav pretrunā ar gādīga saimnieka darbošanās principiem. Ir pavalstis, kurās vispār aizliedz aizdevumus, ir pavalstis, kuras tos strikti ierobežo,» skaidroja K. Ketners. ASV nodokļu dienesti parasti raugās, vai šādi darījumi nenozīmē slēptu dividenžu sadalīšanu, vai par aizņēmumu ir samaksāts tirgus procents, lai uzņēmumam neveidotos zaudējumi, un kāds ir bijis aizdevuma patiesais mērķis.
Neatkarīgā jautāja E. Sprūdžam, kādam mērķim paredzēts 104 408 latu aizdevums? Uz šo jautājumu ministrs neatbildēja.
Britu pedantisms
Lielbritānijā ne tikai īpašnieku, bet arī direktoru aizņēmumi ir apliekami ar uzņēmuma ienākuma nodokli.
Britu valdības Ieņēmumu un muitas departamenta Her Majesty’s Revenue and Customs interneta mājaslapā atrodama detalizēta informācija par akcionāru, viņu tuvinieku vai uzņēmumam pietuvināto personu aizņēmumiem no uzņēmuma. «Ja jūs esat kompānijas direktors, vai «dalībnieks» un izņemat no jūsu kompānijas naudu, kura nav alga vai dividendes, kamēr jūs to nebūsiet atgriezis atpakaļ, tā skaitīsies kā jūsu ieņēmumi vai kā direktora aizņēmums,» teikts šajā avotā.
Kā pastāstīja K. Ketners, Anglijā pat uzņēmuma kredītkartes izmantošana personiskiem izdevumiem ir jāiekļauj aizņemšanās sadaļā un attiecīgi to apliek ar nodokli.
Vācu sīkumainība
Vācijā ir sarežģīta nodokļu sistēma ar gandrīz 50 nodokļu veidiem, kuri iedalās tiešajos un netiešajos nodokļos. Galvenais nodokļu likums saucas Nodokļu aplikšanas kārtības likums (Abgaben ordnung). Tas tiek dēvēts arī par Vācijas nodokļu konstitūciju. Vācijā ir progresīvā nodokļu sistēma, kur no ieņēmumiem nodokļos jāmaksā, sākot no 19% līdz pat 59%. E. Sprūdža gadījums tur pēc būtības skaitītos sintētiskās dividendes. Vācijā jebkuras izmaksas, kuras tiek veiktas akcionāram, var tikt uzskatītas par slēpto peļņas sadali. Arī vācieši vērtētu, vai šis E. Sprūdža darījums ir vai nav bijis izdevīgs kompānijai.
Iedvesma no Krievijas?
Kā norādīja K. Ketners, Krievijā nodokļu speciālisti pat publiski rekomendē aizstāt darba algu ar dividendēm. Piemēram, nodokļu advokāts, Krievijas Augstākās ekonomikas skolas docents Andrejs NikolajevsPolinovskis savā pētījumā norāda: «Kā liecina aprēķini, šodien (Krievijā) oficiāla algas izmaksa uzņēmumos izmaksā aptuveni 80% dārgāk nekā «melnās» naudas izmaksāšana. Tādēļ daudzas firmas meklē likumīgus ceļus, kas ļauj optimizēt nodokļu izmaksas. Viens no tādiem ir nodokļu izmaksu optimizācija kompāniju topmenedžeriem.»
Krievijā, līdzīgi kā Latvijā, dividenžu izmaksa darba algas vietā nav sodāma. «Mums ir piemērs banka, kurā kā prezidents, tā viceprezidents vienlaikus bija īpašnieki. Viņi pat lielījās ar to, ka par saviem pārvaldīšanas pakalpojumiem algu nesaņem, bet atlīdzību saņem tikai dividendēs. Tā būtībā ir klasika shēma,» skaidroja profesors.