Acis, sirdi un garšas kārpiņas priecējošu dzintarzeltainu, dūmaini zaļu, rubīnsārtu, violetu un zilganmelnu vīnogu ķekaru izstāde notikusi Jēkabpils vēstures muzeja brīvdabas nodaļā Sēļu sēta.
Veiksmīgi vīna dārzi Latvijā ir iespējama un jau esoša realitāte pat šādā vīnogu audzēšanai ne visai labvēlīgā gadā, kāds bijis šis gads, – apliecina izstādes veidotāji un tajā redzamo ogu audzētājs Ēvalds Pūpols no Viesītes novada Rudzīšiem.
Vairāk nekā 30 šķirņu Ē. Pūpola izaudzēto vīnogu, starp kurām ‘Rasa’, ‘Varduve’, ‘Karinka’, ‘Plamja’, ‘Jadviga’, ‘Veldze’ un citas, izstādes apmeklētājus vilināja šoruden, apceļojot Latviju, pasteigties apmeklēt arī pašus vīna dārzus, lai uz vietas gan nogaršojot izbaudītu Latvijas vīnogu daudzveidību, gan iegādātos vīnogu stādus. Vīnkopis Ē. Pūpols Neatkarīgajai stāsta, ka viņam pašam vairāk pie sirds esot saldākas un izturīgākas šķirnes kā ‘Jodupe’, ‘Guna’ vai ‘Supaga‘. Šogad vēlā pavasara, mitrās vasaras un saules trūkuma dēļ vīnogas vēlu saplaukušas, ļoti vēlu ziedējušas un garšas ziņā vispār neesot tādas, kādām tām vajadzētu būt, – uzskata vīnogu audzētājs. Ogas arī nogatavojas ļoti nevienādi – uz viena ķekara gan gatavas, gan pilnībā zaļas, tomēr pat šādos nelabvēlīgos apstākļos vīnogas mūsu klimatā spēj nogatavoties. Izstādē dārzkopis rādīja arī paša selekcionētās trīs šķirnes, kurām dots viņa dzimtās puses vārds, – ‘Vārnava I’, ‘Vārnava II’ un ‘Vārnava III’ ar gandrīz melniem ķekariem. «Kā blēņodamies, iesēju ‘Smugļanka’ šķirnes vīnogu sēkliņas, un izdevās iegūt ļoti garšīgu šķirni, diezgan saldu,» bilst vīnkopis.
Ē. Pūpola audzētās Sēlijas vīnogas izstādēs aplūkojamas desmit gadu, bet vīnkopis stāsta, ka tās audzē jau vairāk nekā 40 gadu. Rudzīšos viena hektāra platībā augot līdz 80 šķirņu vīnogas, lai gan, pēc vīnkopja teiktā, Latvijā lietojamas esot puse no šķirnēm.
Vīna dārzi ir tūristu iecienītas apskates vietas visā pasaulē. Arī Latvijā ir vairāki vīna dārzi. Jau izsenis zināmais Sabiles vīnkalns, kuru aprūpē dārzniece Smaida Dzērve, atjaunojot savus stādījumus, stādmateriālu ņēmis no Ē. Pūpola audzējuma Viesītes pusē, kas daudzus gadus bijis Latvijā lielākais vīna dārzs. Tā nav nejaušība, jo tieši Latvijas viducī esošajā Sēlijā ir augstākā gada vidējā temperatūra un vīnogas siltumu un sauli mīl. Tomēr arī citur Latvijā starp tradicionālajām lauksaimniecības kultūrām aizvien palielinās to saimniecību un platību skaits, kurās nodarbojas ar vīnogu audzēšanu, šīs kultūras palielinot pat līdz pieciem sešiem hektāriem. Savukārt Vīnogu dārzs Kroņaucē Tērvetes novadā būtiski atšķiras no citiem vīna dārziem, jo tā ir vienīgā vieta Latvijā, kur tiek audzētas jaunākās lielogu vīnogu šķirnes un atlasītas labākās – piemērotākās tieši Latvijas apstākļiem.
Bet Sēlijas pusē viss sācies tā: «Vīnogas biju redzējis jau agrāk tēva mājās, kādus deviņus kilometrus no šejienes, taču tur bija ļoti mālaina, vīnogām nepiemērota zeme. Man pašam tas, šeit, Rudzīšos, dzīvojot, sākās it kā nejauši – Rīgā tirgū man piedāvāja vīnogu stādus. Paņēmu trīs... Gribēju pierādīt, ka Latvijā vīnogas var izaudzēt, un man tas izdevās,» lepojas viens no pieredzējušākajiem pašmāju vīnkopjiem Ē. Pūpols.