Sarkanvīns tiek uzskatīts par "veselīgāku", jo tajā ir spēcīgs antioksidants, kas var mazināt iekaisumu. Taču jauni pētījumi apstrīd šo kopējo uzskatu.
Sarkanvīnu dažreiz sauc par "slepeno sastāvdaļu" Zilās zonas ilgmūžībai, jo tas satur augstāku antioksidantu līmeni, tostarp flavonoīdus un polimēru tanīnus. Turklāt daudzi pētījumi ir parādījuši, ka resveratrols, kas atrodams sarkanvīnā, spēj nomākt vairāku dažādu vēža šūnu veidu proliferāciju (reprodukcijas procesu).
Protams, nerunājam par pārmērīgu alkohola lietošanu, bet par “drošām devām” - kuru nekaitīgums arī ir diezgan nosacīts, jo pat minimāls alkohola daudzums var iznīcināt ķermeni.
Zinātnieki no ASV nolēmuši beidzot noskaidrot jautājumu par to, vai sarkanvīns vēža profilaksē patiešām ir noderīgāks par baltvīnu, un analizēja 42 PubMed un Embase pētījumus, kur piedalījās gandrīz 100 tūkstoši cilvēku. "Mēs centāmies noskaidrot sarkano un balto vīnu potenciāli atšķirīgo kancerogēno ietekmi," atzīmēja zinātnieki.
"Mūsu pētījums neatklāja nekādu saistību starp sarkanvīna vai baltvīna patēriņu un kopējo vēža risku, apstrīdot izplatīto uzskatu, ka sarkanvīns ir veselīgāks par baltvīnu," teikts ASV pētnieku publikācijā 2025. gadā žurnālā “Nurtients”. "Lai gan eksperimentālos pētījumos ir daži pierādījumi par resveratrola pretvēža iedarbību, metaanalīzē nenovērojām, ka sarkanvīna patēriņš būtu saistīts ar samazinātu vēža risku."
Visticamāk, precizē zinātnieki, tas notiek tāpēc, ka tam pašam sarkanvīnā esošajam “maģiskajam” resveratrolam ir slikta biopieejamība - tas gandrīz neuzsūcas, ātri metabolizējas un izdalās ar izkārnījumiem un urīnu, tāpēc tam vienkārši nav laika būtiski un veselīgi ietekmēt ķermeni.
Tajā pašā laikā netiek atcelts paaugstināts risks saslimt ar vēzi, lietojot alkoholu, paskaidroja zinātnieki. To apstiprina pētījumi, kas liecina, ka vīna (gan sarkanā, gan baltā) patēriņš ir saistīts ar paaugstinātu krūts vēža risku.
Analizējot vīna patēriņa ietekmi uz veselību, pētnieki atklāja kādu interesantu iezīmi. "Kad ierobežojām analīzi ar kohortas pētījumiem, atklājām, ka baltvīna patēriņš bija ievērojami saistīts ar paaugstinātu ādas vēža risku salīdzinājumā ar sarkanvīna patēriņu," atzīmē pētnieki. Turklāt sievietes ir pakļautas riskam.
Pētnieki ierosināja, ka baltvīnu visbiežāk dzer vasarā un dienas laikā. Un tas var izraisīt augsta riska uzvedību - cilvēki var aizmirst par aizsardzību pret sauli.
Šo teoriju apstiprina iepriekšējie pētījumi, kas pierādīja saikni starp alkohola lietošanu un pastiprinātu smagu saules apdegumu biežumu.
