Šī gada pēdējā ceturksnī Latvija būs izpildījusi Māstrihtas kritērijus eiro valūtas ieviešanai 2014.gada 1.janvārī, rāda jaunākais revīzijas, nodokļu, darījumu un konsultāciju pakalpojumu sniedzēja "Ernst&Young" Eiropas makroekonomikas pētījums "Eurozone Forecast", kas tiek gatavots sadarbībā ar "Oxford Economics".
Eiro ieviešanai potenciāli bažas var radīt vienīgi inflācijas rādītāji, kas, lai arī šogad būs 2,3% līmenī jeb zem eirozonas vidējā 2,6% līmeņa, var pieņemties spēkā, ņemot vērā augošo iekšzemes patēriņu, atgūstošos kredītu tirgu un enerģētikas izmaksas, norāda "Eurozone Forecast" pētnieki.
"Ernst&Young" prognozē, ka pēc šī gada iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma 3,7% apmērā nākamgad Latvijas IKP augs par 3%. Nelielo izaugsmes palēnināšanos ietekmēs Latvijas eksporta tirgu nestabilitāte un lēnā izaugsme, taču pēc 2013.gada Latvijas IKP izaugsmes temps atkal palielināsies, par 5% augot 2014.gadā un par 5,7% - 2015.gadā, ko lielā mērā ietekmēs atgūšanās Eiropas Savienībā.
"Tas ir zināmā mērā ironiski, ka Latvijas atgūšanās var kļūt par pamatu bažām jaunai pārkaršanai un eiro ieviešanai. Mēs redzam, ka iedzīvotāju noskaņojums un patēriņš atgūstas papildus spēcīgam eksporta sektoram. Tas veicina pieprasījumu darba tirgū, kas dod papildu pozitīvu efektu uz ekonomikas izaugsmi, bet izdara arī spiedienu uz algu pieaugumu," norāda "Ernst&Young Baltic" partneris Guntars Krols.
Viņš atzīmē, ka eiro ieviešana kapitāla ieplūdi Latvijā veicinās vēl vairāk un jāatrod pareizais izaugsmes ātrums, lai atkal nepārkarsētu Latvijas ekonomikas motoru. "Taču šie drīzāk ir patīkami izaicinājumi, kam nebūtu jākļūst par iemeslu eiro ieviešanas atlikšanai. Jācer, ka valsts politika veicinās investīciju piesaisti, radot pamatu ekonomiskajam izrāvienam, tādējādi sasniegt izvirzīto 5% mērķi būtu iespējams," saka Krols.
"Eurozone Forecast" pētnieki atzīmē, ka šī gada Latvijas IKP izaugsme lielā mērā ir rezultāts iekšzemes patēriņa pieaugumam. Piemēram, tikai jūnijā iekšzemes pieprasījums bija par 8,4% augstāks nekā pirms gada, kas arī ir Eiropas Savienības rekords. Iekšzemes patēriņu ietekmē tas, ka daudzas mājsaimniecības samazinājušas savus parādus tik tālu, ka atkal var atļauties lielākus pirkumus, norāda pētnieki.
Paļaušanās uz iekšzemes patēriņu gan nozīmē arī augošo tekošā konta deficītu, kas šogad var pārsniegt 3,5% no IKP. "Ernst&Young" eksperti atzīmē, ka Latvija atguvusi pietiekami daudz starptautisko tirgu pārliecību, lai spētu šādu deficītu finansēt ar kapitāla ieplūdi. Turklāt, atgūstoties citām Eiropas Savienības valstīm, Latvijas tekošā konta deficītam vajadzētu kristies, jo, kā uzskata pētnieki, Latvijas ekonomika ir pietiekami sabalansēta privātā un eksporta sektoru virzienā, kas spēs izmantot Eiropas atgūšanās iespējas.
"Ernst&Young" strādā revīzijas, nodokļu, darījumu un konsultāciju pakalpojumu jomā, visā pasaulē nodarbinot 152 000 darbinieku.