Ministra Sprūdža uzņēmums pārkāpis likumus

© F64 Photo Agency

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atzīst, ka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam 100% piederošais uzņēmums SIA Sensum Solutions jau gandrīz divus mēnešus kavējis likumos noteikto gada pārskata iesniegšanas termiņu, taču neizpauž, vai uzņēmumu jau ir sodījis.

Atbilstīgi publiski pieejamajiem Uzņēmumu reģistra datiem vietnē Firmas.lv, viens no E. Sprūdžam piederošajiem uzņēmumiem nav iesniedzis noteiktajos termiņos finansiālās darbības gada pārskatu. Neatkarīgā vērsās VID Sabiedrisko attiecību daļā, lai precizētu, vai tiešām tiesiskuma koalīcijas ministram piederošs uzņēmums būtu pārkāpis likumus.

VID Sabiedrisko attiecību daļa sniedza šādu atbildi: «SIA Sensum Solutions gada pārskata periods ir no 1. maija līdz 30. aprīlim.» Tādējādi secināms, ka gada pārskata par 2011. gadu iesniegšanas termiņš ir 2012. gada 30. augusts. «Likuma Par nodokļiem un nodevām 22. pants liedz VID izpaust informāciju par konkrētu nodokļu maksātāju (tajā skaitā to, vai tas ir vai nav iesniedzis gada pārskatu termiņā), taču vēršam uzmanību, ka, saņemot juridisko personu gada pārskatus, VID tos nosūta Uzņēmumu reģistram ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā, un Uzņēmumu reģistrs nodrošina to publisku pieejamību,» raksta VID Sabiedrisko attiecību daļa.

Tādējādi no VID atbildes izriet, ka pārskatam bija jābūt iesniegtam līdz šā gada 30. augustam, taču tas joprojām nav izdarīts.

Uz jautājumu, kas notiek ar likuma pārkāpējiem, VID Sabiedrisko attiecību daļa sniedz šādu atbildi: «Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.6 panta pirmajai daļai par gada pārskata neiesniegšanu normatīvajos aktos noteiktajos termiņos juridiskajai personai uzliek naudas sodu no simt piecdesmit līdz piecsimt latiem. Soda piemērošana attiecīgo juridisko personu neatbrīvo no gada pārskata iesniegšanas. Ja gada pārskats netiek iesniegts arī pēc nodokļu administrācijas pieprasījuma, atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 159.9 panta pirmajai daļai juridiskajai personai ir uzliekams naudas sods no piecdesmit līdz piecsimt latiem. VID lēmuma apstrīdēšanas laikā netiek apturēts gada pārskata iesniegšanas termiņš.

Jāuzsver, ka, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu un lemjot par soda naudas piemērošanu, tiek izvērtēti un ņemti vērā apstākļi, kas lieguši uzņēmumam iesniegt gada pārskatu normatīvajos aktos noteiktajos termiņos.

Kā jau minēts, likuma Par nodokļiem un nodevām 22. pants liedz VID izpaust informāciju par konkrētu nodokļu maksātāju, tādēļ ar jautājumu, vai VID ir piemērojis uzņēmumam sodu, varam ieteikt vērsties pie paša uzņēmuma.»

Aizvakar Neatkarīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedriskās informēšanas nodaļai nosūtīja ministram un SIA Sensum Solutions vienīgajam īpašniekam šādus jautājumus: «Kādēļ Jums piederošais SIA Sensum Solutions kavējas iesniegt uzņēmuma gada pārskatu? Ko VID meklēja un ko atrada, viesojoties Jums piederošā uzņēmuma juridiskajā adresē Jūsu dzīvesvietā?» Uz tiem atbildes joprojām nav saņemtas.

SIA Sensum Solutions gada pārskata neiesniegšanu nebūt nevar uzskatīt par sīku pārkāpumu. Tieši no šā gada pārskata būtu redzams, kā ministrs organizējis nodokļu optimizācijas shēmas. Jāatgādina, ka pats E. Sprūdžs atzina – algu par darbu sev piederošajos uzņēmumos nav saņēmis, toties ņēmis vērienīgu aizdevumu (vairākus simtus tūkstošu latu) no SIA Sensum Solutions. Lai saņemtu attiecīgu summu darba algā, būtu jāsamaksā sociālās apdrošināšanas iemaksas 35,09% apmērā un iedzīvotāju ienākuma nodoklis 25% apmērā. Turpretī par bezprocentu aizņēmumu valsts kasē ienāk pavisam neliela summa kā uzņēmumu ienākuma nodoklis par nesaņemtajiem procentiem (atbilstīgi Civillikumam – 6% no aizdevuma summas).

Tāpat jāatgādina, ka Saeimas deputāti publiski ir skarbi nosodījuši nodokļu optimizācijas shēmas, ja tās lieto augstas valsts amatpersonas.

Turklāt E. Sprūdžs, stājoties ministra amatā, publiski solīja pārdot SIA Sensum Solutions, lai izvairītos no interešu konflikta – proti, šis uzņēmums nodarbojas ar datorprogrammu tirgošanu, bet viena no vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra funkcijām ir informācijas tehnoloģiju nozares pārraudzība.

Portālā www.nra.lv šodien pilnībā publicēti Neatkarīgās šā gada vasarā uzdotie jautājumi un E. Sprūdža atbildes, no kurām varēja secināt, ka ministrs nodarbojies ar nodokļu optimizāciju.

Latvijā

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir jāļauj ieviest atšķirīgus un konkrētās valsts klimatiskajiem apstākļiem atbilstošus pasākumus, aģentūrai LETA pauda biedrības "Zemnieku saeima" ārpolitikas eksperts un Apvienības par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi valdes loceklis Valters Zelčs.