Gada lepnums: Māris Štrombergs līdzās leģendai Uļai
BMX riteņbraukšanā olimpisko spēļu programmā iekļauta pavisam nesen – pirms četriem gadiem Pekinā. Tikai divas reizes notikuši olimpiskie BMX fināli, un abās reizēs uzvarējis viens un tas pats sportists – Māris Štrombergs! Viņš ir divkārtējais olimpiskais čempions, un Māris tagad var nostāties līdzās pasaules sieviešu basketbola leģendai Uļai Semjonovai. Arī viņa ir divkārtējā olimpiskā čempione. Latvijā tik apzeltītu sportistu vairs nav!
Kad uz ekrāniem parādījās Zelta komanda - 1935, uzreiz radās azarts parakņāties pa senseniem arhīviem un saskaitīt, cik daudzos sportos latvieši bijuši Eiropas vai pasaules pirmatklājēji. Sākam ar 1935. gadu, kad basketbola izlase kļuva par pirmajiem Eiropas meistariem. Tie laiki nav vienīgie, kad latvieši basketbola laukumos bija pirmie. Piecdesmito gadu beigās vecajā kontinentā aizsākās tagadējā ULEB Eirolīga ar toreizējo nosaukumu Eiropas čempionvienību kausa izcīņa. Trīs gadus no vietas Eiropas spēcīgākā klubu turnīra galveno trofeju bija monopolizējusi ASK no Rīgas. Vīrieši olimpisko basketbolu spēlēja kopš 1936. gada, bet sievietes olimpiskajās spēlēs pirmo reizi tika pielaistas tikai 1976. gadā Monreālā. Par pirmajām olimpiskajām čempionēm kļuva PSRS izlase, kura turējās uz Uļas Semjonovas pleciem. PSRS uzvarēja arī pēc četriem gadiem Maskavā... Sanāk, ka Štrombergs ir vienīgais pirmais starp pirmajiem, kurš pirmais bijis individuālajā sportā! Unikāli! Mārim pieder vēl viens tituls, par kuru nedala valsts apbalvojumus vai prēmijas – viņš ir pirmais un pagaidām vienīgais latviešu sportists, kurš viena gada laikā uzvarējis visu, ko vienā sporta veidā var uzvarēt. 2008. gadā viņš bija trīskārtējs čempions – olimpiskais, pasaules un Eiropas!
Ja viena gada laikā esi nosmēlis visu BMX krējumu, cilvēkam ar zemu ambīciju līmeni varētu apskrieties dūša turpināt būt labākajam. Ja viss ir uzvarēts, ja visi BMX augstākie kalni ir sasniegti, kā sevi piespiest turpināt mīt pedāļus vēl vienu, divus, četrus, desmit gadus? Sportā sens ir teiciens, ka, ja aiziet, tad jāaiziet kā uzvarētājam! Māris sevi apzeltīja
2008. gadā! Bet kādas var būt runas par došanos pensijā, ja svaigi veidotajam čempionam ir tikai 21! Zaļš puika! Jākāpj ritenim mugurā un jābrauc vēl! Jāuzlabo apetīte tiktāl, lai ir kāre pēc otrā olimpiskā zelta, pēc nākamā pasaules zelta! Mārim olimpiskā Londona sākās jau 2010. gadā, kad viņš piedzīvoja kritienu. Kritienu, pēc kura cilvēks ar vājāku gribasspēku riteni būtu iemetis krūmos un visam atmetis ar roku. Izaicinājums un jauna motivācija atnāca pati – vispirms jāpierāda, ka sāpīgi sasitumi īstiem večiem netraucē, un pēc tam jāaizstāv paša izcīnītais olimpiskā čempiona gods. Ne viens, ne otrs nebija no vieglākajiem dzīves uzdevumiem, bet Māris tika pāri arī šiem BMX kalniem, un šobrīd viņa apetīte ir uzlēkusi tik augstu, ka gribas vēl un vēl. Gribas arī trešo, Rio zeltu!