Jaunais gads Rīgā sagaidīts ar rekordu

© F64 Photo Agency

Šis, 2013. gads, kuru saskaņā ar Austrumu tradīciju dēvējam par Melnās ūdens čūskas gadu, ir sagaidīts. Rīdziniekus un pilsētas viesus, kas sasniedza savdabīgu pulcēšanās rekordu, maz satrauc fakts, ka ložņājošās radības gads sāksies dažas nedēļas vēlāk, tiem svarīgāka bija svētku izjūta.

Un svētku izjūtā, sagaidot jauno gadu, šogad vienkopus dalījās rekordliels cilvēku skaits. Saskaņā ar Rīgas domes aprēķiniem šo gadu, kas Rīgas jaunāko laiku vēsturē organizēti pirmo reizi tika sagaidīts 11. novembra krastmalā, vienkopus sveica aptuveni 35 tūkstoši cilvēku. Līdz šim jaunā gada sagaidīšana tika organizēta Brīvības pieminekļa pakājē, taču, gadu gaitā pieaugot svētku apmeklētāju skaitam, Rīgas dome izlēma pasākumu pārcelt uz plašāku teritoriju, un šī iecerē sevi pilnībā attaisnojusi – 35 tūkstošiem Brīvības pieminekļa laukā vienkārši nebūtu vietas.

Šo jauninājumu pilsētas tradīcijās novērtēja arī pasākuma apmeklētāji. Neatkarīgās uzrunātā ģimene, kas krastmalā bija ieradusies ar trīs bērnu pulciņu, atzina, ka šī vieta ir viņiem šķitusi pieņemamāka, jo vienuviet esot gan mūzika, uzkodas un bērniem tik tīkamais svētku salūts.

«Tas visu padarīja vienkāršāku, atnācām uz vienu vietu, varējām paklausīties mūziku un nekur nebija jāiet pa pilsētas ļaužu pilnajām ielām, lai noskatītos salūtu,» teica ģimenes galva Andrejs.

Krastmalā bija noorganizēta kultūras programma ar mūziķu, dejotāju un dīdžeju priekšnesumiem, vērojot svētku uguņošanu un mielojoties ar tradicionālo gadumijas svētku mielastu.

Svētku noskaņa valdīja arī Vecrīgas parkos un laukumos, īpaši vietās, kur darbojas Ziemassvētku tirdziņi: Doma laukumā, Līvu laukumā un Esplanādē. Tur ikviens varēja priecāties kopā ar mūziķiem un dīdžejiem, dejot, kā arī sasildīties ar tirdziņos piedāvātajiem karstajiem, miesu sildošajiem un prātu ielīksmojošajiem dzērieniem.

It sevišķi prātu un sirdi ielīksmojošs jaunā gada sagaidīšanas vakars bija kārtības sargiem un mediķiem, jo, neraugoties uz potenciālajām briesmām, kuras rada alkohola patēriņš un uguņošana, Rīgā un valstī kopumā lielas nelaimes nebija notikušas.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.