Pēc vairāk nekā gadu ilgiem līkločiem varas gaiteņos izveidots jaunais Fiskālās disciplīnas likums, kas neatkarīgi no valdību un koalīciju maiņas turpmāk novērsīs izšķērdīgu saimniekošanu un nesamērīgus budžeta tēriņus.
Lai gan iepriekš fiskālās disciplīnas ieviešana raisīja plašas politiskās diskusijas un strīdus, aizvadītajā nedēļā Saeimā notikušais balsojums noritēja praktiski bez iebildumiem. Taupīgas saimniekošanas jautājumu ir aizēnojuši strīdi par eiro ieviešanu, kam pašlaik pievērsta galvenā politiķu uzmanība. Tikmēr Finanšu ministrija uzsver, ka tieši Fiskālās disciplīnas likums ir viens no būtiskākajiem dokumentiem, kas turpmākajos gados sakārtos saimniekošanu ar budžeta līdzekļiem.
Jau rakstīts, ka, mācoties no smagās ekonomiskās krīzes, kurā eirozonas valstis nonāca arī neapdomīgās saimniekošanas dēļ, ES vēlējās turpmāk piespiest dalībvalstis ievērot visiem vienādus budžeta plānošanas principus, izvairoties no pārmērīgas naudas izšķiešanas. Fiskālās disciplīnas aizstāvji norādīja, ka daudzas krīzē nonākušās valstis neprot domāt stratēģiski un dzīvo pāri saviem līdzekļiem. Lai bēdīgā pieredze neatkārtotos, bija jārada mehānisms, kas visas eirozonas valstis piespiestu saimniekot pragmatiski un tērēt tikai nopelnītu naudu. Lai gan Latvija pagaidām nav eirozonas dalībniece, arī mūsu valsts ir izlēmusi savā likumdošanā ieviest fiskālās disciplīnas principus, lai, mainoties politiskajām varām, novērstu tik neapdomīgu saimniekošanu, kāda bijusi, piemēram, premjerministra Aigara Kalvīša laikā. Par jaunā likuma izveidi atbildīgās Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs uzsvēris, ka Latvija šo likumu neveido Eiropai, bet gan pati sev. Pēc viņa domām, līdzšinējā pieredze pierādījusi, ka Latvijas politiķiem mēdz būt grūti vienoties racionāliem lēmumiem, tādēļ likums disciplinēšot valsts ekonomisko vidi un novērsīs to, ka katra jauna valdība populistiski sāk izšķiest naudu.
Jaunais likums definē, ka turpmāk strukturālais deficīts nedrīkstēs būt lielāks par 0,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un izdevumi nedrīkstēs augt ātrāk nekā desmit gadu vidējais potenciālā IKP pieaugums. Kā galvenais instruments fiskālās disciplīnas ievērošanā ir paredzēts vidēja termiņa budžeta ietvara likums, ko sagatavo turpmāko trīs gadu periodam.
Likums paredz arī attīstīt fiskālo risku pārvaldības sistēmu, paredzot īpašu apdrošināšanas mehānismu, proti, valsts budžeta izdevumu griesti tiks noteikti mazāki, nekā to varētu atļauties. Šo starpību definēs kā fiskālā nodrošinājuma rezervi, kas aprēķināta, izvērtējot fiskālos riskus.
Tāpat likums paredz Fiskālās padomes izveidi, kurs uzdevums būs kontrolēt, vai šajā likumā noteiktie nosacījumi ir ievēroti vidēja termiņa budžeta likumā un gadskārtējā valsts budžeta likumā. Padomi sešu locekļu sastāvā uz sešiem gadiem apstiprinās Saeima. Padomē strādās Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra kopīgi izvirzīti trīs pārstāvji un trīs pārstāvji, kurus izvirzījuši vismaz desmit Saeimas deputāti un kuri ir starptautiski atzīti finanšu un ekonomikas jomas zinātnieki. Paredzēts, ka padome Saeimā iesniegs ikgadējo fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumu.