Pērnā gada nogalē izbeigtajā krimināllietā pret bijušo Saeimas Nacionālās drošības komisijas (NDK) priekšsēdētāju Dzintaru Jaundžeikaru esot pratinātas daudzas sabiedrībā pazīstamas, augstos amatos sēdošas personas, tomēr galvenā loma esot bijusi trijiem lieciniekiem, kuru uzvārdi var likt pabrīnīties pat ļoti kompetentiem lasītājiem.
Pērnā gada decembrī prokurore Viorika Jirgena, atbilstīgi Kriminālprocesa likumam, panāca vienošanos ar Dz. Jaundžeikaru priekšrakstam par sodu, un Ģenerālprokuratūras izmeklētā krimināllieta tika izbeigta. Dz. Jaundžeikaram par apsūdzībā minēto amatpersonas uzkūdīšanu izpaust valsts noslēpumu piesprieda visai bargu soda naudu – 14 000 latu. Nedz Dz. Jaundžeikars, nedz prokurore nesniedza nekādus sīkākus skaidrojumus, kāpēc panākta tik dīvaina vienošanās.
Liecinieku armija
Kopš šīs vienošanās apritējuši vairāk nekā divi mēneši. Pamazām atklātībā izpeld detaļas, kuras liecina, ka bijušā NDK priekšsēdētāja apsūdzēšana KNAB bijusi ļoti svarīga. Visticamāk, tieši šā iemesla dēļ pratinātas arī augstas amatpersonas un viņu liecības pievienotas krimināllietai. Apsūdzības celšanai pret Dz. Jaundžeikaru esot pratināti bijušais ģenerālprokurors, tagad Valsts prezidenta padomnieks drošības jautājumos Jānis Maizītis, KNAB izmeklētājs Juris Jurašs, bijušais premjers, tagad Eiroparlamenta deputāts Ivars Godmanis, bijušais satiksmes ministrs un deputāts, tagad uzņēmējs Ainārs Šlesers, Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis, Saeimas deputāts Dzintars Ābiķis, Andris Bērziņš (iespējams – Valsts prezidents, bet iespējams arī, ka Saeimas deputāts un Latvijas Bērnu fonda priekšsēdētājs vai aktieris, vai tomēr bijušais premjers un bijušais partijas Latvijas ceļš priekšsēdētājs), bijušais premjers, tagad projektu konsultants Indulis Emsis. Tomēr būtisku lomu apsūdzības konstruēšanā nospēlējuši trīs liecinieki – bijušais Saeimas deputāts, tagad uzņēmējs Oskars Grīgs, bijušais Lauksaimniecības ministrijas Ārējo sakaru departamenta direktors Gatis Krūze un publiciste Baiba Rulle, kurai Dz. Jaundžeikars droši vien bija informācijas avots.
Jāatgādina, ka O. Grīgs par deputātu vairākās Saeimās kļuva, startējot no dažādu partiju listēm. Saeimā viņš pārsvarā nodarbojās ar valsts drošības jautājumiem, tostarp ieņemdams augstus amatus, piemēram, bijis 7. Saeimas NDK priekšsēdētāja vietnieks un Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs. 2005. gadā O. Grīgs tika aizturēts par nelegālu pieslēgumu dīzeļdegvielas cauruļvadam un nelikumīgu ieroču glabāšanu. Gadu vēlāk viņš tika notiesāts par nelikumīgu ieroču glabāšanu.
Savukārt G. Krūze, kurš vairāk pazīstams saistībā ar Lata Interntional skandāliem, padomju laikos arī bijis drošības speciālists – strādājis Iekšlietu ministrijas Politpārvaldē un VDK kontrolētajā Latvijas komitejā sakariem ar tautiešiem ārzemēs.
Apsteidz Drošības policiju
Dz. Jaundžeikara aizturēšanas pompozitāte ļāva izteikt pieņēmumu, ka tik augsta ranga bijušās amatpersonas represēšana uz pieņēmumu pamata ir atriebība par viņa darbību NDK vadītāja amatā. Proti, NDK pārziņā ir specdienestu un operatīvās darbības subjektu, tostarp arī KNAB, kontrole. Pirms gada sarunā ar Neatkarīgo Dz. Jaundžeikars atzina, ka viņš kā NDK priekšsēdētājs vairākkārt pieprasījis KNAB atskaitīties, kas izraisījis neslēptu nepatiku. Arī viņš pats neizslēdza versiju par to, ka viņa apcietināšana varētu būt atriebība par NDK priekšsēdētāja amatā paveikto.
Kā tagad noskaidrojies, īsi pirms Dz. Jaundžeikara aizturēšanas Drošības policija (DP) informējusi augstākstāvošas amatpersonas un KNAB vadību par to, ka tiks veikti aktīvi pasākumi, lai apturētu informācijas noplūdi no KNAB. Tostarp ticis informēts, ka DP nāks ar kratīšanu uz KNAB. Drošībnieki tā arī nepaguvuši ierasties KNAB, jo naktī uz 2011. gada 2. novembri KNAB bija ieradies pie Dz. Jaundžeikara, lai viņu arestētu un pasludinātu, ka KNAB pats pārņem izmeklēšanu par informācijas noplūdi. Aizturēti, bet tūlīt atlaisti tikuši arī KNAB darbiniece Zanda Liniņa (acīmredzot – noslēpuma izpaudēja) un viņas dzīvesbiedrs Austris Liniņš (vēl viens kūdītājs).
Kā Staļina laikos
Dz. Jaundžeikars atminējās, ka KNAB darbinieki uz kratīšanu pie viņa mājās Vidrižu novadā ieradušies gluži kā Staļina laikos – naktī. «Ienākot mājās, viņi precīzi zināja, kur ko meklēt, kur kādas atvilktnes atvērt. Tas liecināja, ka viņi jau pirms tam bija okšķerējuši māju mūsu prombūtnes brīžos,» sacīja bijušais NDK vadītājs. Kratīšana beigusies četros no rīta. Tad viņš, saslēgts roku dzelžos, aizvests uz Rīgu, uz Valsts policijas galvenās ēkas izolatoru Gaujas ielā jeb tautā dēvētajām Septītajām debesīm. Aptuveni trijos pēcpusdienā Dz. Jaundžeikars vests uz Rīgas Centra rajona tiesu izskatīt jautājumu par drošības līdzekli. «Tiesnesis Silakalns pamatīgi pētīja izmeklētāja savāktos materiālus, un man jau šķita, ka tiks pieņemts lēmums mani atbrīvot. Patiesībā vienīgais, ko tajā brīdī vēlējos, lai ļauj man izgulēties,» atminējās Dz. Jaundžeikars.
Tiek arī ģimenei un advokātam
Represējot Dz. Jaundžeikaru, netika aizmirsts arī par viņa ģimenes locekļiem. Veicot kratīšanu 2011. gada 2. novembrī, tika izņemts arī Dz. Jaundžeikara dēla Pētera Jaundžeikara dators, kurā atradās viņa maģistra darbs Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Tā kā P. Jaundžeikars ir lauku saimniecības vadītājs, viņa datorā atradās atskaites Valsts ieņēmumu dienestam, Lauku atbalsta dienestam un citām institūcijām. Atsavinātā datora dēļ P. Jaundžeikars bija spiests pamest maģistrantūru un viņam joprojām nākas taisnoties iestādēm par neiesniegtajām atskaitēm.
Pēdējā laikā parādījusies jauna informācija par izmantotajām represiju metodēm. Piemēram, Dz. Jaundžeikara zemnieku saimniecībai vairākās bankās pēkšņi atteikti jau sarunāti kredīti; smagā lauksaimniecības tehnika pēkšņi nav varējusi iziet tehnisko apskati; ģimenes locekļi regulāri un uzkrītoši izsekoti, acīmredzot lai pastiprinātu nervu spriedzi.
Izmeklētāji nepiemirsa arī Dz. Jaundžeikara advokātu Pāvelu Rebenoku. Lai lieku reizi atgādinātu, ka P. Rebenoks izvēlējies «nepareizo» klientu, V. Jirgena bija lūgusi Zvērinātu advokātu padomei piemērot P. Rebenokam sankciju, jo viņš, pēc prokurores domām, pārkāpis ētiku, ar publiskiem izteicieniem graujot prokuratūras tēlu. Viņai nav paticis advokāta izteiciens par Dz. Jaundžeikara spīdzināšanu, nenodrošinot kvalificētu medicīnisko palīdzību, kā dēļ aizstāvamais nonāca slimnīcā, jo viņa sirds faktiski bija apstājusies. Advokāts sastapies arī ar provokācijas mēģinājumu. Viņam degvielas uzpildes stacijā piedāvāts nopirkt kompromitējošus materiālus gan par KNAB, gan par A. Šleseru, tomēr viņš provokācijai nav pakļāvies.