Vēros iekšlietu struktūras darbu 9. maijā
Šodien plānotais Saeimas balsojums par neuzticības izteikšanu iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim ir izgāzies.
Saņemot ministra atvainošanos par 16. marta notikumiem pie Brīvības pieminekļa, nacionāļi ir atsaukuši savus parakstus zem demisijas pieprasījuma, taču brīdina, ka pēc trim mēnešiem pie šā jautājuma atgriezīsies.
Nacionālās apvienības (NA) līdzpriekšsēdētāji Raivis Dzintars un Gaidis Bērziņš akcentē: ņemot vēra R. Kozlovska pausto nožēlu un atvainošanos, nacionāļi ir nolēmuši pie jautājuma par demisiju atgriezties pēc trīs mēnešiem. «Ir būtiski saprast, vai atvainošanās ir patiesa un vai var uzticēties Reformu partijas solījumam rīkoties, lai turpmāk piemiņas pasākumi 16. martā un citos datumos noritētu netraucēti,» uzsver R. Dzintars. Trīs mēnešu laikā NA vēlas redzēt skaidrus rezultātus likumiskās bāzes stiprināšanai, kas līdz minimumam samazinātu līdzīgus incidentus nākotnē. Tāpat Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK uzmanīgi vērtēšot iekšlietu ministra spēju nodrošināt likumu ievērošanu 9. maijā.
NA pārstāvis Imants Parādnieks sarunā ar Neatkarīgo apgalvo, ka galvenais NA mērķis esot bijis panākt, lai «tik augsta ranga amatpersona apzinās savas rīcības atbildību. Ir tikai pašsaprotami, ka cilvēks mēdz kļūdīties, taču mums ir svarīgi, lai ministrs darītu visu, lai nākotnē šādas situācijas neatkārtotos». I. Parādnieks arī uzsver: NA ir būtiski, lai iekšlietu struktūra demonstrētu stingrību 9. maija pasākumos. «Gribam, lai likuma sargi strikti kontrolētu aizliegtās simbolikas lietošanu un bez kompromisiem novērstu tās daudzās nekārtības, kas parasti pavada 9. maija norises. Vēlamies, lai policija arī šajā pasākumā demonstrētu stingrību, nevis uz daudzām lietām pievērtu acis, kā tas bijis iepriekšējos gados,» pauda I. Parādnieks.
Jāpiebilst, ka balsojums par R. Kozlovska demisiju būtu izgāzies arī bez VL!TB/LNNK atkāpšanās, jo pagājušās nedēļas nogalē Saskaņas centrs (SC) paziņoja, ka nesniegs atbalstu NA ierosmei. Tā kā R. Kozlovska demisiju bija gatavi pieprasīt tikai NA un zaļzemnieki, tad SC šajā jautājumā piederēja izšķirošā balss. SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs norāda, ka nacionāļu galvenais pārmetums par nekorekto policijas rīcību, aizstāvot antifašistiskās organizācijas pasākumu, neiztur kritiku, jo «policistu darbība, novēršot konflikta attīstību, bija nevainojama».
Neraugoties uz kārtējās konfliktsituācijas novēršanu koalīcijā, jautājums par R. Kozlovska demisiju ir tikai viens no daudzajiem domstarpību iemesliem starp NA un tās partneriem. Pēdējā laikā tā jau vairākkārt ir demonstrējusi neapmierinātību ar procesiem valdībā, paužot pārējām partijām diametrāli pretēju viedokli. Latvijas dalība eirozonā, negrozāmo valsts pamatvērtību nostiprināšana Satversmē, dosmtarpības par satiksmes ministra posteni, demogrāfijai atvēlamajiem līdzekļiem, 16. marta oficiālo statusu – šie ir tikai daži no jautājumiem, kas raisījuši konfrontāciju starp Vienotību un NA. Kuluāros tiek baumots, ka NA opozicionāro garu lielā mērā raisa neapmierinātība ar portfeļu sadalījumu valdībā. Lai gan NA un Reformu partijai (RP) Saeimā ir praktiski identisks mandātu skaits, tomēr Ministru kabinetā RP ir deleģēts vadīt uz pusi vairāk ministriju nekā nacionāļiem.