Truksnis: "Maitu lijām" nepatīk Jūrmalas nekustamā īpašuma nodokļa atlaides

© f64

Par Ķemeru sanatorijas nākotni un Jūrmalas skolēnu brīvpusdienām, par nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi, par padarītiem un iecerētiem darbiem šī Neatkarīgās intervija ar bijušo Jūrmalas mēru Gati Truksni.

– Divarpus gadus jūs bijāt Jūrmalas mērs, līdz piepeši 2. aprīlī Jūrmalas domes deputāti atbrīvoja jūs no amata. Par ko? Plašsaziņas līdzekļos izskanēja, ka tas tāpēc, ka jūs reklamējis sevi, noliekot pie Jūrmalas vārtiem plakātu ar savu attēlu un apsveikumu pilsētas viesiem.

– Katrai kaijai pludmalē ir skaidrs, ka šis nav tas īstais iemesls, bet iegansts.

– Un kādi tad bija atlaišanas iemesli?

– Daudziem nepatika mani pieņemtie lēmumi un kategoriskā nostāja vairākos jautājumos. Piemēram, mans viedoklis Jūrmalas siltuma privatizācijas vai izpārdošanas jautājumā, ko biju paudis – ka tam jābūt sociāli atbildīgam uzņēmumam un jāpaliek Jūrmalas domes īpašumā. Mēs daudz strādājām pie siltuma tarifu samazināšanas iedzīvotājiem. Pirmo reizi pēc daudziem gadiem mums ir izdevies no Latvijas Investīciju aģentūras saņemt 2,8 miljonus latu jaunas šķeldas katlu mājas būvniecībai Kauguru rajonam, lai varētu pazemināt tarifus visā pilsētā. Pašlaik 85 procenti kopējā tarifā ir maksa par gāzi.

Ir tikai divi veidi, kā tarifus pazemināt. Viens ir siltināt mājas. Taču mēs zinām, ka iedzīvotājiem ir ļoti grūti vienoties kopsapulcēs par kredīta ņemšanu un nonākt līdz siltināšanai. Otrs veids ir lietot alternatīvo kurināmo.

Pagājušajā vasarā atradām iespēju par 3,3 procentiem samazināt siltuma tarifus iedzīvotājiem. Jāteic, birokrātija ir tik liela, ka ar regulatoru līdz pat šā gada martam notika sarakstīšanās, atrakstīšanās, papildinformācijas prasīšana. Es saprastu, ja jautājums būtu par tarifu pacelšanu Bet šeit bija jautājums par tarifa samazināšanu! Man ir diezgan liela neizpratne, kāpēc tas tā notiek, ka tik ilgu laiku tas prasa.

Jūrmala ir vienīgā pilsēta Latvijā, kurai nav budžeta deficīta. Budžets pildās ļoti labi, tiek ievērota finanšu disciplīna. Dome pati var no saviem līdzekļiem savās kapitālsabiedrībās veikt nepieciešamo papildu finansējuma piešķiršanu, paturot kontroli pār šiem uzņēmumiem. Ir daudz negatīvu piemēru, kad šādu uzņēmējsabiedrību nonākšana privātās rokās nav bijusi apsveicama. Piemēram, Viļņā. Jo privātam investoram vienmēr pirmajā vietā ir peļņa. Tāpēc uzskatu, ka nekādus sasteigtus lēmumus pieņemt nedrīkst un siltuma uzņēmumam jāpaliek domes kontrolē. Daudzus tas neapmierināja, un tas bija viens no apvērsuma iemesliem.

– Kam un kāpēc piešķīrāt lielas nekustamā īpašuma nodokļa atlaides?

– Tas ir otrs iemesls. Daudziem tas nepatīk – sevišķi vietējiem nekustamo īpašumu darboņiem.

Tiem, kas deklarējušies Jūrmalā, ir 70 procentu nekustamā īpašuma atlaide. Atsevišķām iedzīvotāju kategorijām, piemēram, represētajiem, arī 90 procenti. Tas padara iespējamu iedzīvotājiem nomaksāt nodokli, un nav jādomā par to, ka nesamaksājamā nodokļa dēļ vajadzētu Jūrmalu pamest un doties uz kādu citu vietu. Situācija, kad nekustamā īpašuma nodoklis ir nesamaksājams, ir izdevīga darboņiem, kas cenšas jūrmalnieku īpašumus uzpirkt par lētu naudu un pēc tam tos pārdot dārgāk kādam ārzemniekam vai attīstītājiem. Tas ir lēmums, kas aizsargā jūrmalniekus pret maitu lijām. Un te nu gribētu pateikt lielu paldies savam padomniekam Romānam Mežeckim, ar kuru kopā šo priekšlikumu izstrādājām un saskaņojām to ne tikai pašvaldībā, bet arī ar visdažādākajām valsts institūcijām. Tieši viņa darbs bija ārkārtīgi nozīmīgs sarunās ar ministrijām un Saeimu.

Gada ceturksnī caur iedzīvotāju ienākuma nodokli mēs iegūstam atpakaļ naudu, ko neiegūstam, piešķirot nodokļu atlaides. Tā ir uzvarošā situācija gan cilvēkiem, gan pilsētas budžetam – abi iegūst. Tur bija daudz rūpīga darba. Bija jāizstrādā lēmums tā, lai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija neatgriež to atpakaļ, lai viss ir juridiski precīzi un ekonomiski pamatoti. Ja atsviestu atpakaļ, tad kavētos lēmuma spēkā stāšanās.

Pati par sevi mēra nomaiņa ir demokrātijas izpausme un varētu nebūt nekas slikts, tomēr slikti pilsētai tas ir vairāku iemeslu dēļ. Esmu bijis mērs divarpus gadus, kas Jūrmalā ir neparasti ilgi. Bet citās pilsētās mēri strādā vairākus sasaukumus pēc kārtas, viņiem ir iespēja domāt un rīkoties ilgtermiņā, kas nāk par labu pilsētai. Tas nozīmē izstrādāt lēmumus, pieņem lēmumus un atbildēt par tiem. Kad ir tik biežas pilsētas galvu maiņas kā Jūrmalā, tad viens pieņem lēmumus, otrs labāk vai sliktāk turpina vai neturpina, trešais pabeidz vai nepabeidz, un nevar saprast, kurš slavējams vai peļams par to, kas iznācis.

– Jūrmalā dzīvo daudz bagātu cilvēku. Kāpēc arī viņiem nodokļu atlaides?

– Uz ārvalstniekiem, kas nopirkuši zemi, šīs atlaides neattiecas. Bet arī par vietējiem...

No 100 dārgāko nekustamo īpašumu īpašniekiem tikai 50 bija deklarējušies Jūrmalā. Pēc tam, kad tika ieviestas šīs atlaides, radās motivācija deklarēties. Mēs viņiem dodam šo atlaidi 70 procentu apmērā, bet viņu ienākuma nodoklis, tagad arī dividendes tiek apliktas ar ienākuma nodokli, un 80 procenti no ienākuma nodokļa nonāk Jūrmalas budžetā.

– Šī viena sasaukuma laikā tagad ir jau ceturtais Jūrmalas mērs. Ko jūs novēlat jaunajam mēram Jurim Visockim?

– Divu mēnešu laikā neko izveidot vai labu izdarīt nevar. Toties daudzus labus iesākumus var izjaukt. Novēlu viņam to nedarīt.

Man bija ļoti laba sadarbība ar kristīgajām draudzēm Kristīgo draudžu padomē, kurā piedalās vai visas kristīgās draudzes, kas ir liela Jūrmalas iedzīvotāju daļa. Runājām par labam lietām, ko varētu izdarīt un ko jau realizējam – piemēram, par baznīcu jeb kultūras pieminekļu izgaismošanas programmu, runājām par to, ka vajag piešķirt kristīgo dimensiju Ziemassvētkiem, lai tie nebūtu tikai izpārdošanas svētki, bet arī Kristus dzimšanas svētki. Pēdējais, pie kā mēs nonācām visi kopā – izstrādājām domes saistošos noteikumus, kādā veidā pašvaldība var palīdzēt līdz 10 tūkstošu latu apjomā vienai baznīcai kultūras pieminekļu uzturēšanai, remontam, labiekārtošanai. Taču jaunā domes vadība, tiklīdz kā biju noņemts no amata, jautājumu par šo noteikumu pieņemšanu izņēma no darba kārtības. Kāpēc izņēma? Vienkārši tāpēc, ka tāpēc. Ka nevajag, lai labas lietas notiek, jo tās var asociēties ar darbiem, ko bija darījis iepriekšējais mērs Truksnis. Tas ir piemērs, ka var ātri kaut ko sagraut, iznīcināt labus iesākumus.

Mēra pienākums ir braukt runāt pie Saeimas deputātiem un ministriem, pie Valsts prezidenta un Ministru prezidenta. Piemēram, Sporta būvju attīstības koncepcijā, kur Jūrmalas intereses nebija ņemtas vērā, izdevās panākt valsts līdzfinansējumu 261 tūkstoti gadā, kas ir Lielupes sporta internāta izmaksas. Izdevās panākt papildu kredīta ņemšanas iespējas, lai finansētu sporta haļļu rekonstrukciju pie skolām. Projekta līmenī ir atbalsts Slokas sporta kompleksa otrās kārtas pabeigšanai. Pašlaik tas ir projekta stadijā, un, ja cilvēks ir prom no acīm – tas, ar kuru šīs sarunas ir bijušas –, tad projekts var bremzēties vai apstāties. Cilvēciskais faktors ir svarīgs – kam ir apsolīts, kas ir ticies.

Nacionālajā attīstības plānā izdevās iekļaut daudzas Jūrmalai ļoti nozīmīgas lietas. Jūrmala ir iekšā visās programmās, no kurām bija izsviesta iepriekšējā plānošanas periodā. Piemēram, no pilsētvides programmām. Pagājušajā plānošanas periodā Jēkabpils saņēma 16 miljonus latu, Jelgava 18,9 miljonus latu, citas pilsētas arī vairāk vai mazāk, bet Jūrmala saņēma tieši nulli. Esmu panācis, ka Jūrmala tur ir iekšā.

Pašlaik notiek nopietns darbs pie līdzekļu sadalīšanas, tur ir jābūt pārstāvētai pilsētai, jāturpina aizstāvēt pilsētas intereses. Man ir lielas bažas, ka tagad īsi pirms vēlēšanām cilvēkiem galvā ir kas cits, nevis vairs darbi rūpēs par pilsētu, bet pati priekšvēlēšanu kampaņa.

Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"

Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais