Neiecirst sev kājās
Uzmodelēt skolu tīklu kartē ir viena lieta, cita – to ieviest praksē. Tur vēl daudz šķēpi tiks lauzti, un ne bez iemesla – niansēm te ir nozīme, bet tieši tās vēl nav skaidras.
Nav tā, ka būtu tikai kails Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aprēķins ar vienīgo rādītāju - skolēnu un skolotāju proporciju un izmaksām. Piesaukta arī ārvalstu pieredze, kuras iepazīšana vienmēr ir vērtīga, bet automātiska tās integrēšana ar citādu iedzīvotāju teritoriālo izvietojumu, blīvumu, infrastruktūru, iedzīvotāju un valstu turīgumu un citiem rādītājiem var būt manipulatīva. Un dažviet šī manipulācija arī jūtama, piemēram, rēķinot dīvainu rādītāju - sekmības procentpunkta izmaksas. Vairāk nekā 200 lappušu biezajā pētījumā rodama arī informācija par skolu tīklu kontekstā ar satiksmes iespējām, sporta infrastruktūru, arī skolu kvalitatīvajiem rādītājiem, kuri, pēc virknes pašvaldību pārstāvju teiktā, nereti nav ņemti vērā, rekomendējot skolas reorganizāciju. Ieteikums slēgt vai pārveidot par pamatskolām atsevišķas vidusskolas ar augstiem centralizēto eksāmenu rezultātiem neliecina par kvalitatīvo rādītāju spēju konkurēt ar kvantitatīvajiem. Ministrs Kārlis Šadurskis gan iepriekš kvalitāti dēvēja par svarīgāko kritēriju. Protams, to var sākt staipīt, sakot, ka kvalitāte nozīmē, piemēram, skolēnu iespējas izvēlēties izglītības programmu vidusskolā vismaz starp divām, nevis tikai pieņemt vienu opciju.
Tāpat neizpratne ir par IZM redzējumu attiecībā uz pierobežas skolām. Nekāda to pievienotā vērtība nav saskatīta, tās tāpat nonākušas kopējā kausēšanas katlā. Kā Neatkarīgā ziņojusi, pierobežā ieteikts par pamatskolām vai sākumskolām pārveidot aptuveni 40 vidusskolas, Daugavpils novadā - pat visas tajā esošās vidusskolas. Pašvaldību vadītāji pamatoti bažījas par šo teritoriju iztukšošanos - lielajiem bērniem uz vidusskolu līdzi aiziet mazie brāļi un māsas, nereti aizmigrē arī vecāki. Vai valsti neuztrauc pierobežas iztukšošanās, vai arī varam kā Abreni atdot Krievijai vēl kādu apgabalu? Jā, nākotnes demogrāfiskajā kartē uz 2030. gadu šajās teritorijās jau savilkušies pamatīgi tumšzili mākoņi - jo tumšāk zila krāsa, jo lielāka iztukšošanās apzīmēta. Tikai jautājums - vai jau iecerētā skolu slēgšana šo tendenci nav vēl vairāk pastiprinājusi?
Nevar neņemt vērā esošo demogrāfiju un tās prognozes. Tikai jocīgi, ka koalīcija ik gadus piešķir līdzekļus un lieto citus atbalsta instrumentus demogrāfijas problēmu mazināšanai, vienlaikus skolu kartējumā rēķina bērnu skaita sarukumu. Netic savai politikai? Iedzīvotāju pieaugums plānots vien Pierīgā un pāris reģionālajos centros, taču nevis uz dzimstības pieauguma, bet uz migrācijas rēķina. Politiķi iet vieglāko ceļu - domā nevis specifiski par ģimeņu atbalsta instrumentiem reģionos un līdz ar to iespējām saglabāt skolas un noturēt tur iedzīvotājus, bet iedzīvotājus pārvietot uz apdzīvotākām vietām.
Uz problēmu jāskatās no visiem aspektiem, un jādzird pašvaldību redzējums, kas līdz šim atstāts novārtā. Varbūt sākt ar divu novada lauku skolu apvienošanu, nevis visu novada vidusskolu posma slēgšanu? Arī Jelgavas novadā rekomendēts likvidēt visu skolu vidusskolas posmu. Bet varbūt vispirms spēcināt vienu novada vidusskolu? Piemēram, apvienot netālu esošās Vircavas un Elejas vidusskolas vai Kalnciema pagasta un Kalnciema vidusskolas Valgundē posmus? Attālums ap 20 km pa asfaltētu ceļu. Katrā no Kalnciema skolām ir ap 170 skolēnu, bet Kalnciemā tie ir pārsvarā krievvalodīgie bērni, Valgundē - latvieši. Arī Rīgā netālu atrodas ne īpaši lielas skolas, kuras ieteikts apvienot, bet to mācībvaloda ir dažāda. Ir gan ministra pieteikta mazākumtautību skolu reforma, bet tā plānota tikai no 2020./2021. mācību gada, un tikai vidusskolās visus vispārizglītojošos priekšmetus plānots apgūt tikai latviešu valodā. Pamatskolās vēl vairākus gadus saglabāsies bilingvālā apmācība. Mazākumtautību skolēnu ienākšana latviskā vidē būtu integrāciju veicinoša, un vismaz vidusskolu apvienošana, uz kuru pašlaik ir lielākais akcents, izskatās reālāka, bet jādod formula arī dažādu apmācības valodu pamatskolu apvienošanai.
Tāpat līdz ar skolu tīkla konsolidēšanas ieteikumiem vajadzētu ne tikai aprēķinus par rekonstruējamo ceļu posmiem, bet arī Satiksmes ministrijas atzinumu par tās plāniem, arī ministrijas vīzija par to, ka pašvaldībai, kuras skolēni mācās citā pašvaldībā, nav jāmaksā šai pašvaldībai, jāpārvērš skaidros noteikumos. Un kas un cik maksās par skolēnu vešanu uz attālāku skolu? Vai, summējot visus netiešos zaudējumus, pašvaldībām būs ietaupījums no tā, ka no skolas pazudīs daži vidusskolēni? Visa skola tāpat būs jāuztur, tāpat kā bez darba palikušie pedagogi.
Protams, ka sākumskolas un pamatskolas ar dažpadsmit skolēniem nav ilgtspējīgas un efektīvas un ir jākonsolidē skolu tīkls, mazinoties bērnu skaitam. Bet ir jāvieš skaidrība virknē nianšu un jāmotivē pašvaldības, ļaujot ieraudzīt pirmo soļu rezultātus. Liekot tām cirst pa labi un pa kreisi, tās pamatoti baidīsies iecirst sev kājās.