Divas Latvijas augstskolas grib mainīt nosaukumu

© F64

Nākamo mācību gadu Rēzeknes augstskola (RA), ļoti iespējams, sāks ar jaunu nosaukumu – Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija. Arī Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU) grib mainīt savu vārdu, atsakoties tajā no lauksaimniecības akcentējuma un izvēloties jaunajiem apstākļiem piederīgāku nosaukumu.

Augstskolu pārdēvēšana ir nepārtraukts process, kas sākās jau tūlīt pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Tad savu vēsturisko vārdu atguva Latvijas Universitāte (LU), Rīgas Politehniskais institūts kļuva par Rīgas Tehnisko universitāti, bet Latvijas Medicīnas akadēmija pārtapa par Rīgas Stradiņa universitāti. Liepājas universitāte piedzīvoja izmaiņas pat vairākkārt – no Liepājas Pedagoģiskā institūta par Liepājas Pedagoģisko augstskolu, tad par Liepājas Pedagoģijas akadēmiju un visbeidzot kļuva par Liepājas universitāti. Tikpat biežas izmaiņas bijušas ne tikai valsts, bet arī privātpersonu dibinātajās augstskolās. Patlaban RA un LLU ir apņēmušās tikt pie jauna vārda. RA to pamato ar savas darbības specializēšanos un akadēmijas statusam izvirzīto kritēriju īstenošanu. RA rektora vietnieks sadarbības un attīstības jautājumos Gunārs Strods skaidro, ka pie nosaukuma maiņas sākts strādāt jau pirms pāris gadiem. Šobrīd RA Satversmes grozījumi jau skatīti Saeimā otrajā lasījumā un iebildumu pret tiem neesot bijis. Viņš cerot, ka 90. jubileja kopš augstākās izglītības dzimšanas Rēzeknē iezīmēsies ar jauno augstskolas nosaukumu. Savukārt LLU to pamato ar universitātes programmu paplašinājumu sociālajās zinātnēs un informācijas tehnoloģiju jomā, tāpēc vārds «lauksaimniecība» visu piedāvājumu vairs neaptverot. Par vārda maiņu tikšot spriests LLU 20. februāra Konventa sēdē, un, ja balsojums par šo priekšlikumu būs pozitīvs, tad tiks tālāk diskutēts par labāko nosaukuma variantu.

Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra atzīst, ka «šis process ir nepārtraukts un tā ir normāla parādība, ka augstskolas vēlas adaptēties jaunā situācijā». Viņš uzsver, ka nosaukums ir svarīgs kā firmas zīmols – tas ietver sevī gan atpazīstamību, gan piesaista uzmanību, tāpēc, ja tajā ko groza, tad septiņreiz jānomēra un vienreiz jānogriež. Ja LLU pārtop, piemēram, par dzīvības zinātņu augstskolu, kā izskanējis presē, tad tā sasaucas ar RSU vai LU vienu no īstenotajiem virzieniem, kas diez vai būtu labākais variants.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāve Laura Treimane teic, ka IZM atbalsta augstskolu specializāciju un LLU gadījumā nosaukumā uzsvērtais vārds – lauksaimniecība – tiešām parāda tās darbības profilu (arī zinātniskās darbības jomā). Ja ko maina, tad tam jāatsaucas arī uz programmām – un akcentu maiņu tajās. LLU identitāte Latvijā ir ļoti stipra, un neviens nebūt nedomā, ka tur tiek mācīta tikai agronomija vai veterinārija, norāda gan J. Vētra, gan L. Treimane, uzsverot, ka attiecībā uz RA vārda maiņa esot vairāk pamatota – jo tā vēlas vairāk akcentēt ne tikai reģionālo saistību, bet arī specializāciju tehnoloģijās.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.