Augstākajā izglītībā un zinātnē krīze vēl nav beigusies. Lai gan ir izstrādāts jaunais trīs pīlāru finansēšanas modelis, ieviest var tikai nelielu daļu no jaunās politikas iniciatīvām, jo trūkst naudas. Projektēts tika mersedess, bet iznāk tikai zaporožecs, uzskata nozarē strādājošie, norādot, ka joprojām valsts dotāciju apjoms atpaliek no likumā noteiktā (% no IKP).
Lai gan pagājuši seši gadi, nozare no krasā finansējuma apcirpuma nav attapusies, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē atzina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa. Diemžēl no visām jaunās politikas iniciatīvām nākamgad izdosies ieviest tikai nelielu daļu, bet daudz kas palicis aiz borta – arī attīstības jautājumi, piemēram, nav 2,9 miljonu eiro jaunu inovatīvu studiju programmu un studiju vietu ieviešanai. Izskanēja gan priekšlikumi, ka šim nolūkam varētu izmantot 3 miljonus eiro, kas šogad bija paredzēti skolotāju algu reformas īstenošanai. Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile norādīja, ka šī nauda (tikai 2,5 miljoni eiro) gan ir pieprasīta zinātnes vajadzībām. Viņa arī uzsvēra, ka valsts līdzekļi tiks virzīti uz to profesiju apguves atbalstu, pēc kurām darba tirgū ir nepietiekamība. Akcentu turpmāk liks uz tā sauktajiem STEM mācību priekšmetiem (matemātika un dabaszinātnes), lauksaimniecību un veselības aprūpi. Par to gan izskanēja kritiski vārdi – studentiem STEM jomā ir vājas zināšanas, trūkst pamatu, skolu sniegtās zināšanas ir ļoti neviendabīgas – it īpaši tas attiecas uz lauku vidusskolu beidzējiem. M. Seile mudināja tās augstskolas, kurās ir uzsvars uz šiem priekšmetiem, ieviest eksāmenu, kas ļautu atsijāt tos, kam nav pietiekamu zināšanu.
Kā jaunumu A. Kiopa minēja IZM plānu noteikt limitu budžeta studiju vietu piešķiršanai. Bakalaura programmās minimālais studējošos skaits nedrīkstēs būt mazāks par 30, bet maģistra līmenī – 15. Tās, kurās šis slieksnis netiks sasniegts, atbalstu nesaņems. «Tas ir tāds higiēnas jautājums,» norādīja IZM pārstāve, rosinot augstskolas ķerties pie radniecīgu programmu konsolidācijas. Šobrīd 378 programmām (izņemot doktorantūru) piešķirta 20 691 vieta, 13% no tām ir ar nelielu studējošo skaitu, kur šis IZM noteiktais slieksnis nav sasniegts. Augstskolas gan iebilda, ka, apvienojot un veidojot jaunus studiju virzienus, jāiegādājas jauna licence, un tad jārēķinās ar diezgan lieliem tēriņiem (viena virziena akreditācijas izmaksas ir 25 000 eiro). Tāpat tika uzsvērts, ka akreditācijas iestāde – Akadēmiskās informācijas centrs – izvēršas par birokrātisku un dārgu pasākumu un būtu tomēr jāļauj augstskolām izvēlēties pašām ekspertus no citām aģentūrām, kas ir starptautiskajā EQAR sistēmā. Ir arī tādas programmas, kur pat septiņi studenti ir pietiekami daudz, jo ir profesijas, kurās darba tirgū pieprasījums ir, bet tas nav liels. Galu galā augstskolas taču nerīkosies tā, kā tām ir neizdevīgi, teica Rektoru padomes pārstāve Gita Rēvalde. Savukārt A. Kiopa piebilda, ka studentus var vienkārši pievienot radniecīgai programmai un tas naudu neprasa. Iepriekšējā periodā augstskolas maz izmantojušas šādu iespēju. Viņa informēja arī par izmaiņām attiecībā uz pedagogu sagatavošanu. Patlaban IZM finansē 500 budžeta vietas, bet, kā statistika rāda, vajadzīgas tikai 200. Tas nozīmējot, ka šis skaits jāsamazina, tādējādi nodrošinot adekvātāku piedāvājumu un lielāku konkursu, ļaujot atlasīt šim darbam piemērotākos.
Bakalaura programmās minimālais studējošo skaits nedrīkstēs būt mazāks par 30, bet maģistra līmenī – par 15.