Šonedēļ 50 Latvijas skolas būs to 100 valstu mācību iestāžu vidū, kas piedalīsies Pasaules lielākajā mācību stundā. Pamatskolu skolēni un skolotāji tajā aicināti domāt par dažādām tēmām: vides aizsardzību, ilgtspējīgu pilsētvidi, nabadzības novēršanu, kvalitatīvu izglītību, mieru un sadarbību.
Izglītības akcijas uzdevums: vienot bērnus un jauniešus visā pasaulē, lai mācītos un līdzdarbotos ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā, kurus Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) valstis apstiprināja 25.–27. septembrī. Tas, kā nākotne izskatīsies, ir tieši atkarīgs no mums, uzsvēra UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāra pienākumu izpildītāja Baiba Moļņika. Diemžēl pēdējos gadu desmitos piedzīvotā ekonomiskā izaugsme ir notikusi uz sabiedrības un vides rēķina un nav devusi gandarījumu. Tāpēc svarīga ir ilgtspējīga trīs balstu – sabiedrības, ekonomikas un izglītības – noturēšana līdzsvarā. Būtiski, lai šābrīža un nākotnes izaicinājumus saprastu jaunākā paaudze. Pasaules lielākā mācību stunda viņiem palīdzēs paraudzīties ne tikai uz globālām problēmām un izaicinājumiem, bet arī radīs vienotības izjūtu ar vienaudžiem, jo stunda notiks vienlaikus visā pasaulē. Pēc šīs stundas UNESCO valstu akcijas stundu plānus apkopo, un UNESCO Latvijas Nacionālā komisija tos publicēs, lai varētu izmantot arī citas skolas Latvijā, skaidroja B. Moļņika, norādot, ka desmit labākos tulkos angļu valodā un nosūtīs starptautiskajiem koordinatoriem publicēšanai akcijas mājaslapā.
Iespējams, ka šī stunda turpmāk kļūs par tradīciju un radīs jaunu ierosmi un izaicinājumu projektiem, kuru izstrādāšana kļuvusi formāla un dažkārt nav ne jēgpilna, ne efektīva, pieļāva Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāres vietniece Evija Papule. Viņa arī uzsvēra, ka izglītības sistēma visā pasaulē ir krustcelēs, meklējot jaunas formas un inovācijas.
Starp skolām, kas brīvprātīgi izvēlējās piedalīties akcijā, ir arī Rīgas Hanzas vidusskola. Tās angļu valodas skolotājs Renārs Rapa pastāstīja, ka kolektīvs atsaucies uz aicinājumu, jo piedāvātās tēmas šķitušas noderīgas un interesantas ne tikai konkrētajai stundai, bet arī mācot sociālās zinības un plānojot audzināšanas stundas. Lai sagatavotos pasākumam, strādājusi pedagogu darba grupa, kas izpētījusi UNESCO Latvijas dārgumus, iepazinusies ar sagatavotajiem mācību stundu plāna paraugiem un materiāliem gan latviešu, gan angļu valodā. Katrs klases audzinātājs izvēlējies savu tēmu (no 17 piedāvātajām). Visiecienītākās bijušas – laba veselība, klimata pārmaiņas, arī migrācija. R. Rapa iepazīstināja sīkāk ar 1. klases audzinātājas izvēlēto tēmu: aprīlis – gājputnu sagaidīšanas mēnesis. Stundas mērķis: veidot izpratni par putnu vietu ekosistēmā. Tajā būšot runa gan par lidoņu iedalījumu, gan kartē aplūkos stārķu ceļu uz siltajām zemēm, gan izgatavos putnu būrīti, ko pēc tam pieliks pie koka skolas teritorijā.
Arī Upesleju internātpamatskolas izvēlētais ceļš ir interesants. Skolotāji mudinās bērnus ieskatīties dzīvajā radībā, kas mīt arī skolas sienās, – un tie ir zirnekļi. Daudziem tie neliekas tīkami, un viņus uzskata pat par indīgiem, tāpēc iznīcināmiem. Taču, ja paraugies uz tiem kā dabas ķēdes daļu, saproti, ka katram ir sava vieta un nozīmīgums. Lai palīdzētu bērniem mainīt redzesleņķi un saprast, ka cilvēks arī ir globālās sistēmas sastāvdaļa, izmantos gan ticējumus, gan teātra elementus, gan zīmēšanu.