Valdība jau ir atbalstījusi minimālā skolēnu skaita noteikšanu vidusskolas klasēs, taču Finanšu ministrija (FM) ar to vien nav apmierinājusies, rosinot limitu šķēres izmantot arī pamatskolās.
Pašvaldību un izglītības iestāžu pārstāvji gan neatbalsta šādu ieceri, uzskatot, ka šis jautājums būtu jāatstāj vietvaru ziņā, kā to paredz likumdošana.
FM ierosinājumu turpināt skolu tīkla optimizāciju nav noraidījusi arī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) – ja tāds pieprasījums būšot, varēs apspriest arī iespēju noteikt klašu piepildījumu pamatskolas posmā. Patlaban gan IZM dienaskārtībā šāda jautājuma nav.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos Ināra Dundure gan norāda, ka tas būtu pilnīgā pretrunā ar likumdošanu un normatīvajiem aktiem. Jo pašvaldības lemj, kādam būt skolu tīklam tās teritorijā. Šī lieta pat netikusi skarta premjerministres Laimdotas Straujumas vadītajā darba grupā, vien diskutēts par minimālā skolēnu skaita noteikšanu 10. klasē. Viņai rodoties izjūta, ka ideja pamesta, gaidot, kāda būs reakcija. «Tas ir saistīts ar mītu, kas tagad tiek kultivēts, ka lauku skolās izglītības kvalitāte ir zemāka nekā pilsētās, kā arī skandinot Igaunijas piemēru – lūk, tur ir tā, un mums arī tā vajag. Rokam nost to, kas pašiem ir gana labs un ko vajadzētu tikai uzlabot, nevis graut,» neapmierināta ar izglītības sistēmā notiekošo ir I. Dundure.
Tas gan nav nekas jauns. Pirms tika ieviests modelis nauda seko skolēnam, jau bija noteikts minimālais bērnu skaits klasē, piemēram, lauku skolā tie bija astoņi bērni. Arī patlaban Preiļu novadā tiek ievērots šis slieksnis, tikai atsevišķos gadījumos pieļauti izņēmumi, teic Preiļu novada izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis. Viņš uzskata, ka šis jautājums ir valstiski kompleksi risināms. Patlaban tas stipri saistīts ar savstarpējiem vietvaru norēķiniem. Ja novadam jāizvēlas – ļaut bērniem aizplūst uz citu pašvaldību vai tomēr noturēt mazo skolu, tad lielākoties tiks pieņemts otrs variants.
Vidagas Sikšņu pamatskolas direktore Una Reķe un Nīgrandes pamatskolas direktore Iveta Bērziņa uzsver, ka kvalitāte nav liekama vienos svaru kausos ar kvantitāti: 30 bērnu klasē vēl negarantējot augstus rādītājus. Ilūkstes novada izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Līga Baltrukeviča atgādina – galvenais ir bērnam draudzīga vide un skola pēc iespējas tuvāk mājai. Šķietot, ka visā šajā pedagogu algu un optimizācijas gaisotnē tiekot aizmirsts par skolēniem. Varbūt nesākam problēmas risināt no īstā gala?
Arī Jelgavas novada Staļģenes vidusskolas direktoram Aivaram Naglim šī nešķiet laba doma. Viņa vadītajai mācību iestādei gan neesot problēmu ar klašu nokomplektēšanu – mazākajā no visām esot 20 audzēkņu, taču pašvaldībā ir tādas skolas, kurām tas varētu būt ļoti sāpīgs jautājums. Taču visvairāk viņu uztraucot visu laiku mainīgās koncepcijas. «Strādāju nozarē kopš 1989. gada, un visu laiku tajā tiek kas reformēts. Nav skaidrs, kurp virzāmies. Vajadzētu reiz pieņemt tādus lēmumus, lai nevajadzētu pēc kāda brīža tos labot un pieņemt nemitīgus grozījumus. Nav labi eksperimentēt ar izglītību,» ir pārliecināts A. Naglis.