Bažas un nedrošība attur cilvēkus ar invaliditāti izmantot Erasmus+ iespējas

Baiba Baikovska 2008. gadā devās pusgadu studēt politikas zinātni uz Norvēģiju. Viņa turp devās bez asistenta un par to pat ir priecīga, jo tas norūdīja raksturu – asistents būtu atvieglojis viņas ikdienas gaitas, bet B. Baikovska bija apņēmusies ar daudz ko tikt galā pati © Publicitātes foto

Erasmus+ iespējas, piemēram, doties praksē uz ārvalstīm vai tur kādu laiku mācīties, ik gadu izmanto vairāk nekā 2500 jauniešu no Latvijas augstskolām un profesionālās izglītības iestādēm. Viņu vidū tikai retais ir cilvēks ar speciālām vajadzībām, lai gan programma paredz virkni atbalsta pasākumu, piemēram, vajadzības gadījumā nodrošina apmaksātu asistentu, surdotulka klātbūtni. Invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons pārstāvis Tālis Bērziņš uzskata, ka atturība iesaistīties programmā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ir izskaidrojama ar viņu gadiem uzkrāto negatīvo pieredzi, kad jau kopš pirmsskolas laikiem daudziem jāizcīna iespēja atrasties un mācīties kopā ar parastiem cilvēkiem.

Valsts izglītības attīstības aģentūras Eiropas Savienības izglītības programmu direktore Ennata Kivriņa stāsta, ka Erasmus+ ir paredzēta ikvienam, tostarp cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Visi interesenti var izmantot iespēju mācīties vai doties praksē uz ārzemēm. Vienīgā atšķirība, ja šo iespēju persona ar īpašām vajadzībām, ir līdzās Erasmus+ stipendijai papildu pieejamais finansējums, piemēram, finansējums pavadošajai personai, speciāli aprīkotas dzīvesvietas īrei vai cita veida finansiāla palīdzība, bez kuras tie nevarētu doties mācīties uz citu valsti.

Piecu gadu laikā – 15 jaunieši

Kā liecina statistika, piemēram, laika posmā no 2010. līdz 2014. gadam no Latvijas Erasmus+ piedāvātās iespējas izmantojuši 15 jaunieši ar speciālajām vajadzībām.

Arī Rīgas Stradiņa universitātes absolvente Baiba Baikovska ir viena no jaunās paaudzes, kas jau 2008. gadā devās pusgadu studēt politikas zinātni Norvēģijā. Viņasprāt, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām noteicošais faktors, lai vispār pieteiktos programmā, ir uzdrīkstēšanās, noticēšana sev un citu cilvēku atbalsts, iedrošināšana. Viņa studēt devās bez asistenta un par to pat ir priecīga, jo tas norūdīja raksturu – asistents būtu atvieglojis viņas ikdienas gaitas, bet B. Baikovska bija apņēmusies ar daudz ko tikt galā pati. Viņa atzīst – bijuši arī lūzuma punkti, kad ļoti gribējies uz mājām, tomēr saņemties palīdzējuši kursabiedri, ar kuriem B. Baikovska kopā braukusi uz Norvēģiju. Viņa atzinīgi vērtē vides pieejamību Norvēģijā – tas arī motivējis palikt visu programmā paredzēto laiku.

Ņem līdz palīgu

Arī Latvijas Kristīgās akadēmijas studenti regulāri piesakās Erasmus+ programmā. Katra studiju gada sākumā augstskola informē par iespējām un sadarbības izglītības iestādēm, un tad jau studentiem atliek izvēlēties interesējošo. Augstskolas Erasmus+ koordinators Valters Dolacis norāda, ka no akadēmijas uzkrāt jaunas zināšanas un gūt jaunus iespaidus ārvalstīs dodas arī cilvēki ar īpašām vajadzībām. «Mūsu absolvents Rolands, piemēram, bija visus vasaras mēnešus Krētā praksē. Viņam brauca līdzi asistents, kas palīdzēja viņam pārvietoties. Pēc atgriešanās ar uzkrāto pieredzi viņš dalījās arī ar citiem,» stāsta V. Dolacis.

Praktizēties uz ārvalstīm katru gadu dodas Barkavas profesionālās vidusskolas audzēkņi, ieskaitot jauniešus ar īpašām vajadzībām. Mācību iestādes profesionālo mācību priekšmetu skolotāja, surdotulce Lilita Zukule stāsta, ka skolā mācās vājdzirdīgi pusaudži. Viņi apgūst izvēlēto arodu kopā ar citiem jauniem cilvēkiem, vienīgā atšķirība – vājdzirdīgajiem tiek nodrošināts surdotulka pakalpojums. Šī persona dodas līdzi arī Erasmus+ programmas piedāvājumā. L. Zukule norāda, ka nereti nākas saskarties ar uzņemošās valsts darba devēju noraidošo attieksmi – viņi bažījas, kā ar vājdzirdīgiem jauniešiem viņi varēs komunicēt. Surdotulka klātbūtne šīs bažas kliedē, un galu galā apmierināti ar pieredzēto ir gan jaunieši, gan darba devēji.

Nemitīga cīņa

T. Bērziņš norāda – lai arī statistika rāda, ka gadā uz ārzemēm studēt vai praksē dodas gandrīz pieci cilvēki ar invaliditāti, tas jau esot sasniegums. Tāpat ir sasniegums, ka persona ar speciālām vajadzībām vispār uzsāk studijas. Ne jau tāpēc, ka invaliditāte liegtu būt piederīgam studentu saimei, bet sabiedrības attieksmes dēļ. Viņa novērojumi liecina, ka cilvēks ar invaliditāti un viņa ģimene jau kopš pirmsskolas saskaras ar nemitīgu cīņu, lai mācītos parastā bērnudārzā, pēc tam parastā skolā. Daudzi šo cīņu neizturot un salūstot. «Ar šādām situācijām saskaramies katru dienu, kad vecāki ir izmisumā, jo viņu atvasi vispārizglītojošā skolā atsakās pieņemt,» piebilst Apeirons pārstāvis.

Lai kaut mazliet atvieglotu šādu ģimeņu ikdienu un palīdzētu socializēties sabiedrībā, piemēram, Statoil Fuel & Retail Latvia otro gadu 10 Latvijas skolēniem un studentiem ar invaliditāti piešķir transporta stipendijas, lai viņiem būtu ērtāka nokļūšana skolā un pēc tam arī mājas.



Latvijā

Finanšu krāpnieki šobrīd aktīvi uzdodas par mobilo sakaru operatoru darbiniekiem (SIA BITE Latvija, SIA Latvijas Mobilais Telefons, SIA Tele2) un mēģina izvilināt iedzīvotāju bankas kontu pieejas datus, informējot par nepieciešamību atjaunot līgumu, lai netiktu slēgta SIM karte. Bankas Citadele IT drošības daļa aicina šādas sarunas uzreiz pārtraukt un uzsver, ka mobilo sakaru operatoru darbinieki nekad nejautās ar bankas datiem saistītus jautājumus.